Jāņa ev. 11
11
Lācars ir nevesels, 1; mirst, 11; top uzmodināts, 43; daudz Jūdi paliek ticīgi, 45; augstie priesteri meklē Kristu nonāvēt, 47; Kajafas pasludina, ka Kristum jāmirst par tautu, 49.
1Un tur kāds gulēja nevesels, Lācars vārdā, Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā. #11:18. Lūk 10:38-39. 2(Bet šī bija Marija, kas To Kungu ar zālēm bija svaidījusi un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi; tai brālis Lācars gulēja nevesels.) #12:3. 3Tad māsas sūtīja pie Viņa un sacīja: “Kungs, redzi, ko Tu mīļo, tas guļ nevesels.” #11:21. 4Un Jēzus to dzirdējis sacīja: “Šī neveselība nav uz miršanu, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to top pagodināts.” #11:40, 2:11, 9:3. 5Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu un Lācaru. 6Kad nu Viņš bija dzirdējis, to esam neveselu, tad Viņš vēl divas dienas palika vietā, kur Viņš bija. #10:40. 7Pēc tam Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Ejam atkal uz Jūdeju.” 8Mācekļi uz Viņu saka: “Rabbi, Jūdi nesen Tevi meklēja ar akmeņiem nomētāt, un Tu atkal noej uz turieni?” #10:31. 9Jēzus atbildēja: “Vai dienai nav divpadsmit stundas? Ja kas staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu. #9:4-5. Lūk 13:32. 10Bet ja kas staigā naktī, tas piedauzās, jo viņā nav gaismas.” #12:35. 11To Viņš sacīja, un pēc tam Viņš uz tiem saka: “Lācars, mūsu draugs, ir aizmidzis, bet Es eju, viņu uzmodināt.” #Mat 9:24. Ījab 14:12. 12Tad Viņa mācekļi sacīja: “Kungs, kad viņš aizmidzis, tad viņš taps vesels.” 13Bet Jēzus bija runājis par viņa nāvi; un tiem šķita, ka Viņš runājot par aizmigšanu miegā. 14Tad Jēzus uz tiem skaidri sacīja: “Lācars ir nomiris. 15Un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es tur neesmu bijis (ka jūs varat ticēt); bet ejam pie viņa.” #11:40. 16Tad Toms, saucams dvīnis, uz citiem mācekļiem sacīja: “Ejam mēs arīdzan, ka līdz ar Viņu mirstam.” #11:8, 20:24. 17Tad Jēzus nogājis to atrada jau četras dienas kapā gulošu. #11:39. 18(Bet Betānija bija tuvu pie Jeruzālemes, kādu pusjūdzi.) #6:19. Mark 11:1. 19Un daudz Jūdu bija nākuši pie Martas un Marijas, ka tās iepriecinātu par viņu brāli. #11:31. 20Tad Marta dzirdējusi, ka Jēzus nākot, gāja Viņam pretī, bet Marija palika mājās sēžot. #Lūk 10:39-40. 21Tad Marta sacīja uz Jēzu: “Kungs, ja Tu šeitan būtu bijis, tad mans brālis nebūtu miris. #11:32. 22Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.” #11:42, 9:31. 23Jēzus uz to saka: “Tavs brālis celsies augšā.” 24Marta uz Viņu saka: “Es zinu, ka viņš augšāmcelsies tanī augšāmcelšanā pastarā dienā.” #Ap.darb 24:15. 25Jēzus uz to sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas tic uz Mani, jebšu viņš būtu miris, tas dzīvos, #5:26, 6:40, 6:54. Ap.darb 26:23. 26Un ikviens, kas dzīvo un tic uz Mani, tas nemirs ne mūžam. Vai tu to tici?” #8:51. 27Tā uz Viņu saka: “Tiešām, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.” #6:69. Mat 11:3. 28Un to sacījusi viņa nogāja un sauca Mariju, savu māsu, slepeni, sacīdama: “Mācītājs ir šeitan un tevi aicina.” 29Un to dzirdējusi, tā tūdaļ cēlās un nāca pie Viņa. 30(Bet Jēzus miestā vēl nebija ienācis, bet bija vietā, kur Marta Viņu sastapa.) #11:20. 31Tad Jūdi, kas namā pie viņas bija un viņu iepriecināja, redzēdami, ka Marija tūdaļ cēlās un izgāja, viņai sekoja sacīdami: “Viņa iet uz kapu, tur raudāt.” #11:19. 32Tad Marija, kad tā nāca, kur Jēzus bija, un Viņu redzēja, metās Viņam pie kājām un uz Viņu sacīja: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, tad mans brālis nebūtu miris.” #11:21. 33Tad Jēzus, kad redzēja viņu raudam, arī Jūdus raudam, kas līdz ar viņu bija nākuši, garā aizgrābts, noskuma pie Sevis, #13:21. Mark 8:5. 34Un sacīja: “Kur jūs viņu esat nolikuši?” Tie uz Viņu saka: “Kungs, nāc un redzi.” #1:39. 35Jēzus raudāja. #Lūk 19:41. 36Tad Jūdi sacīja: “Redzi, kā Viņš to ir mīlējis!” #11:5. 37Bet citi no tiem sacīja: “Vai Viņš, kas neredzīgā acis atvēris, nevarēja darīt, ka arī šis nebūtu nomiris?” #9:32, 10:21. 38Tad Jēzus atkal sirdī aizgrābts nāk pie kapa; bet tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. #11:33. Mat 27:60. 39Jēzus saka: “Noceļat akmeni.” Marta, nomirušā māsa, uz Viņu saka: “Kungs, viņam jau smaka; viņš jau četras dienas ir gulējis.” 40Jēzus uz to saka: “Vai Es tev neesmu sacījis: ja tu ticēsi, tad tu redzēsi Dieva godību.” #11:4, 11:23, 11:26. Lūk 9:43. 2Moz 16:7. 41Tad tie akmeni nocēla, kur mironis bija nolikts, un Jēzus pacēla acis uz augšu un sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis. #17:1. Mark 7:34. 42Bet Es zinu, ka Tu vienmēr Mani klausi; bet ļaužu dēļ, kas apkārt stāv, Es to saku, lai tie tic, ka Tu Mani esi sūtījis.” #12:30. 1Ķēn 18:37. 43Un to sacījis Viņš stiprā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!” #5:25. 44Tad mirušais izgāja, pie kājām un rokām saistīts ar autiem, un viņa vaigs bija aptīts ar sviedru autu. Un Jēzus uz tiem saka: “Atraisiet viņu, un lai viņš staigā.” #20:7. Lūk 10:20. 45Tad daudzi no Jūdiem, kas pie Marijas bija nākuši un redzējuši, ko Jēzus darījis, ticēja uz Viņu. #11:19, 7:31. 46Bet citi no tiem nogāja pie farizejiem un tiem sacīja, ko Jēzus bija darījis. #9:13. 47Tad augstie priesteri un farizeji sapulcināja augsto tiesu un sacīja: “Ko darīsim? Jo Šis cilvēks dara daudz brīnuma zīmes. #Lūk 16:31. 48Ja Viņu tā palaidīsim, tad visi uz Viņu ticēs, un tad Romieši nāks un mums atņems gan zemi, gan ļaudis.” #12:19. Lūk 3:1. 49Un viens no tiem, Kajafa, tanī gadā augstais priesteris būdams, uz tiem sacīja: “Jūs nezināt neko, #Lūk 3:2. 50Un jūs neapdomājat, ka mums ir labāk, ka viens cilvēks mirst par ļaudīm, nekā visa tauta pazūd.” #18:14. 51Bet viņš to nesacīja no sevis paša, bet tanī gadā augstais priesteris būdams, viņš kā pravietis runāja, ka Jēzum bija mirt par tautu; #Sak 16:1, 16:10. 52Un ne par tautu vien, bet lai Viņš izklīdušos Dieva bērnus kopā sapulcinātu. #1:12, 10:16. 53No tās dienas tie sarunājās, Viņu nokaut. #Mat 21:38. 54Tad Jēzus droši vairs nestaigāja starp Jūdiem, bet no turienes aizgāja uz vietu tuvu pie tuksneša, uz pilsētu vārdā Efraīma, un tur Viņš palika ar Saviem mācekļiem. #2Laik 13:19. 55Bet Jūdu Pashā bija tuvu un daudzi no tā vidus nogāja pirms Pashā uz Jeruzālemi, ka tie šķīstītos. #6:4. 2Laik 30:17. 2Moz 19:10. 56Tad tie Jēzu meklēja un Dieva namā stāvēdami savā starpā runāja: “Kā jums šķiet? Vai Viņš gan uz svētkiem nenāks?” #7:11. 57Bet augstie priesteri un farizeji bija devuši pavēli, ja kas zinātu, kur Viņš esot, lai tas dotu ziņu, ka tie Viņu tvertu. #9:22.
Currently Selected:
Jāņa ev. 11: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
