Jeremija 36
36
Jeremijas raksti sagriezti un sadedzināti, bet pēc Dieva pavēles no jauna uzrakstīti.
1Un Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā notika uz Jeremiju šis vārds no Tā Kunga: #35:1. 2Ņem sev rakstu rulli un raksti tanī visus vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis par Israēli un par Jūdu un par visām tautām, kamēr Es uz tevi esmu runājis, no Josijas dienām līdz šai dienai. #1:2, 30:2. 3Varbūt ka Jūda nams liks vērā visu ļaunumu, ko Es tiem domāju darīt, ka ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es piedošu viņu noziegumus un viņu grēkus. #18:8, 26:3. 4Tad Jeremija aicināja Bāruhu, Nerijas dēlu, un Bāruhs rakstīja no Jeremijas mutes grāmatā visus Tā Kunga vārdus, ko viņš uz to bija runājis. #32:12. 5Un Jeremija pavēlēja Bāruham un sacīja: es topu aizturēts, ka nevaru iet Tā Kunga namā. 6Tad ej tu un lasi no rakstu ruļļa, ko tu no manas mutes esi rakstījis, Tā Kunga vārdus ļaudīm dzirdot Tā Kunga namā gavēņa dienā, arī dzirdot visai Jūda ciltij, kas atnāk no savām pilsētām, tev tos būs lasīt. #36:9. 7Varbūt ka tie zemē metīsies un pielūgs Tā Kunga priekšā un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa, jo tā dusmība un bardzība ir liela, ko Tas Kungs ir runājis pret šiem ļaudīm. #36:3. 2Ķēn 22:13. 8Un Bāruhs, Nerijas dēls, darīja, tā kā pravietis Jeremija viņam bija pavēlējis, un lasīja no grāmatas Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā. 9Un notikās Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, piektā gadā, devītā mēnesī, tad izsauca gavēni Tā Kunga priekšā visiem ļaudīm Jeruzālemē un visiem ļaudīm, kas no Jūda pilsētām nāca uz Jeruzālemi. #Joēl 1:14. 10Tad Bāruhs no grāmatas lasīja priekš visu ļaužu ausīm Jeremijas vārdus Tā Kunga namā, rakstītāja Ģemarijas, Šafana dēla, telpā, augšējā pagalmā, pie Tā Kunga nama jauniem vārtiem. #26:10, 35:2. 2Ķēn 22:3, 15:35. 11Kad nu Mihaja, Ģemarijas dēls, Šafana dēla dēls, no grāmatas dzirdēja visus Tā Kunga vārdus, 12Tad viņš nogāja ķēniņa namā, rakstītāja telpā, un redzi, tur sēdēja visi lielkungi, rakstītājs Elišāms un Delaja, Šemajas dēls, un Elnatans, Ahbora dēls, un Ģemarija, Šafana dēls, un Cedeķija, Hananijas dēls, un visi lielkungi. #26:22. 13Un Mihaja tiem teica visus vārdus, ko bija dzirdējis Bāruhu no grāmatas lasām ļaudīm dzirdot. 14Tad visi tie lielkungi sūtīja pie Bāruha Jehūdi, Netanijas dēlu, kas bija Kušijas dēla Šelamijas dēls, un sacīja: grāmatu, no kuras tu esi lasījis ļaudīm dzirdot, ņem savā rokā un nāc. Tā Bāruhs, Nerijas dēls, ņēma grāmatu savā rokā un gāja pie tiem. 15Un tie uz viņu sacīja: apsēdies un lasi to mums dzirdot. Un Bāruhs lasīja viņu ausu priekšā. #2Ķēn 22:10. 16Un kad tie visus vārdus dzirdēja, tad cits uz citu bailīgi skatījās, un tie sacīja uz Bāruhu: tiešām, visi šie vārdi mums jāsaka ķēniņam. 17Un tie Bāruhu vaicāja un sacīja: teic mums jel, kā tu visus šos vārdus no viņa mutes esi rakstījis? 18Un Bāruhs uz tiem sacīja: viņš visus šos vārdus no savas mutes uz mani teica, un es tos ar tinti rakstīju grāmatā. #3Jāņ 13. 19Tad tie lielkungi sacīja uz Bāruhu: ej un paslēpies, tu un Jeremija, un lai neviens nezin, kur jūs esat. 20Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet grāmatu tie nolika rakstītāja Elišāma telpā, un teica ķēniņam dzirdot visus šos vārdus. #36:12. 21Tad ķēniņš sūtīja Jehūdi pēc tās grāmatas, un tas to ņēma no rakstītāja Elišāma istabas, un Jehūdis izlasīja, dzirdot ķēniņam un visiem lielkungiem, kas pie ķēniņa stāvēja. #36:14. 22Bet ķēniņš sēdēja ziemas namā devītā mēnesī, un viņa priekšā uguns kurējās. #Amos 3:15. 23Un kad Jehūdis trīs vai četrus gabalus bija lasījis, tad viņš to sagrieza ar spalvas nazi un iemeta ugunī ugunskurā, tiekams visa grāmata sadega ugunī, kas bija ugunskurā. 24Un tie neizbijās nedz saplēsa savas drēbes, ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas bija dzirdējuši visus šos vārdus. #2Ķēn 22:11. 25Un lai gan Elnatans un Delaja un Ģemarija ķēniņu lūdza, grāmatu nesadedzināt, viņš tos neklausīja. 26Un ķēniņš pavēlēja Jerahmeēlim, Hammeleha dēlam, un Serajam, Asriēļa dēlam, un Šelamijam, Abdeēļa dēlam, sagrābt rakstītāju Bāruhu un pravieti Jeremiju, bet Tas Kungs tos bija paslēpis. #36:19, 38:6. 27Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju, kad ķēniņš grāmatu un vārdus bija sadedzinājis, ko Bāruhs no Jeremijas mutes bija sarakstījis, sacīdams: #36:4, 45:1. 28“Ņem sev atkal citu grāmatu un raksti tanī visus tos pašus vārdus, kas bija pirmajā grāmatā, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, sadedzinājis. #2Moz 34:1. 29Un saki par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: tā saka Tas Kungs: tu šo grāmatu esi sadedzinājis un sacījis: Kāpēc tu tanī esi rakstījis un sacījis: Bābeles ķēniņš nācin nāks un samaitās šo zemi un no tās izdeldēs cilvēkus un lopus. #32:43. 30Tāpēc Tas Kungs tā saka par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: viņam nebūs neviena, kas sēdēs uz Dāvida goda krēsla, un viņa līķis nomests gulēs dienas karstumā un nakts aukstumā. #13:13, 15:3, 22:19. 31Un Es pie viņa un pie viņa dzimuma un pie viņa kalpiem piemeklēšu viņa noziegumu, un vedīšu pār tiem un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār visiem Jūda vīriem visu ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši.” #35:17. 32Un Jeremija ņēma citu grāmatu un to deva rakstītājam Bāruham, Nerijas dēlam, un tas no Jeremijas mutes tanī rakstīja visus grāmatas vārdus, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, bija sadedzinājis ar uguni, un pie tiem vēl tapa pielikti daudz tādi pat vārdi.
Currently Selected:
Jeremija 36: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
