1. Mozus 47
47
Jēkabs Gošenē; svētī Faraonu; Jāzeps Faraonam pērk visu Ēģiptes zemi.
1Tad Jāzeps nāca un pasludināja Faraonam un sacīja: “Mans tēvs un mani brāļi un viņu sīkie lopi un viņu vērši un viss, kas tiem pieder, ir atnākuši no Kanaāna zemes, un redzi, tie ir Gošenes zemē.” 2Un viņš ņēma piecus no visiem saviem brāļiem, un tos veda Faraona priekšā. 3Un Faraons sacīja uz viņa brāļiem: “Kas ir jūsu darbs?” Un tie sacīja uz Faraonu: “Tavi kalpi ir lopu gani, tā pat mēs kā mūsu tēvi.” 4Un tie sacīja uz Faraonu: “Mēs esam nākuši šinī zemē piemājot#47:4 piemājot GL1 piemist, jo ganības trūkst sīkiem lopiem, kas taviem kalpiem pieder, jo bads ir grūts Kanaāna zemē, un nu vēli, lūdzams, lai tavi kalpi apmetās Gošenes zemē.” 5Tad Faraons runāja uz Jāzepu un sacīja: “Tavs tēvs un tavi brāļi pie tevis atnākuši. 6Ēģiptes zeme stāv tev atvērā; lai tavs tēvs un tavi brāļi dzīvo vislabākā zemes vietā, - lai tie apmetās#47:6 apmetās GL1 mīt Gošenes zemē, un ja tu zini, ka starp tiem ir krietni vīri, tad iecel tos par manu lopu uzraugiem.” 7Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu, un to stādīja Faraona priekšā, un Jēkabs svētīja Faraonu. 8Un Faraons sacīja uz Jēkabu: “Cik gadu tavām dzīvības dienām?” 9Tad Jēkabs sacīja uz Faraonu: “Manas svešniecības gadu dienas ir simts trīsdesmit gadi; īsas un grūtas ir bijušas manas dzīvības gadu dienas un nesasniedz#47:9 nesasniedz GL1 nepanāk manu tēvu gadus viņu svešniecības dienās.” 10Un Jēkabs svētīja Faraonu un izgāja no Faraona. 11Un Jāzeps savam tēvam un saviem brāļiem iedeva mājas vietas, un tiem deva Ēģiptes zemē labāko zemes vietu turēt, Raamzes tiesā, tā kā Faraons bija pavēlējis. 12Un Jāzeps uzturēja savu tēvu un savus brāļus un visu sava tēva namu ar maizi, pēc bērnu skaita#47:12 pēc bērnu skaita GL1 kā kuram bija bērnu. 13Un visā zemē nebija maizes, jo bads bija ļoti grūts, tā ka Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē aiz bada nevarēja glābties. 14Un Jāzeps sakrāja visu naudu, kas atradās Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē par labību, ko tie pirka, un Jāzeps naudu nesa Faraona namā. 15Kad nu nauda Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē bija beigusies#47:15 beigusies GL1 pagalam, tad visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa un sacīja: “Dod mums maizes, kādēļ mums tavā priekšā būs mirt, kad naudas vairs nav?” 16Tad Jāzeps sacīja: “Dodiet savus lopus, tad es jums došu par jūsu lopiem, kad naudas nav.” 17Tad tie veda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps tiem deva maizes par zirgiem un par sīkiem lopiem un par vēršiem un par ēzeļiem, un viņš tos to gadu apgādāja#47:17 apgādāja GL1 izmitināja ar maizi par visiem viņu lopiem. 18Kad tas gads bija galā, tad tie otrā gadā pie viņa nāca un uz viņu sacīja: “Mēs neapslēpsim sava kunga priekšā, ka nevien nauda ir beigusies, bet arī lopi mūsu kungam ir kļuvuši un nekas nav atlicis mūsu kungam, kā vien mūsu miesas un mūsu tīrumi. 19Kādēļ būs mums bojā iet tavu acu priekšā, mums un mūsu tīrumiem? Pērc mūs un mūsu tīrumus par maizi, tad mēs ar savu tīrumu Faraonam būsim par kalpiem, un dodi sēklu, ka mēs dzīvojam un nemirstam, un mūsu zeme nepaliek tukša.” 20Tad Jāzeps visus ēģiptiešu tīrumus pirka Faraonam, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka bads tiem bija grūts. 21Tad zeme kļuva Faraona rokā, un viņš ļaudis pārcēla pilsētās, no viena Ēģiptes robežu gala līdz otram galam. 22Tikai priesteru tīrumus viņš nepirka, jo priesteriem bija sava daļa no Faraona, un tie ēda no savas daļas, ko Faraons tiem deva, tādēļ tie savu tīrumu nepārdeva. 23Tad Jāzeps sacīja uz ļaudīm: “Redzi, es šodien jūs un jūsu tīrumus esmu pircis Faraonam, redzi, še jums sēkla, ka jūs tīrumus apsējat. 24Bet ar augļiem tas tā būs, ka jūs piekto tiesu dodat Faraonam, un četras daļas jums piederēs, tīrumus apsēt un par pārtiku jums un tiem, kas jūsu namā, un par pārtiku jūsu bērniņiem.” 25Un tie sacīja: “Tu mūs esi uzturējis dzīvus. Lai žēlastību atrodam sava kunga acīs, tad mēs būsim Faraona kalpi.” 26Tad Jāzeps to iecēla par likumu pār ēģiptiešu tīrumiem līdz šai dienai, ka Faraonam piektā tiesa nāktos, - tikai priesteru zeme vien nekļuva Faraonam. 27Un Israēls dzīvoja#47:27 dzīvoja GL1 mita Ēģiptē Gošenes zemē, un tur uzturējās un auga un ļoti vairojās. 28Un Jēkabs dzīvoja Ēģiptes zemē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba dienas bija simts četrdesmit septiņi gadi. 29Kad nu Israēla laiks pienāca, ka tam bija mirt, tad viņš sauca savu dēlu Jāzepu un uz to sacīja: “Ja es tavās acīs esmu atradis žēlastību, tad liec jel lūdzams savu roku apakš manas ciskas un dari pie manis žēlastību un patiesību: neaproc jel mani Ēģiptes zemē; #24:2-4, 50:25. 5Moz 31:14. 30Bet es gribu gulēt pie saviem tēviem; un tev būs mani izvest no Ēģiptes un mani aprakt viņu kapos,” - un tas sacīja: “Es darīšu pēc tava vārda.” #23:19, 49:29, 50:13. 31Tad viņš sacīja: “Zvērē man.” Un tas viņam zvērēja. Un Israēls pielūdza Dievu savas gultas galvgalā. #Ebr 11:21.
Currently Selected:
1. Mozus 47: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
