1. Mozus 34

Dina top apsmieta, no tā ceļas karš.

1Un Dina, Leas meita, ko šī Jēkabam bija dzemdējusi, izgāja apraudzīt tās zemes meitas. 2Un Šehems, Hivieša Hamora, tā zemes valdnieka, dēls to ieraudzīja un to ņēma un pie tās gulēja un to piegulēja.#1Moz 33:18. 3Un viņa sirds pieķērās Dinai, Jēkaba meitai, un viņš mīlēja jauno meiteni un runāja mīlīgi ar viņu. 4Un Šehems runāja ar Hamoru, savu tēvu, un sacīja: “Ņem man šo meiteni par sievu.” 5Un Jēkabs dzirdēja, ka tas Dinu, viņa meitu, bija apsmējis; un viņa dēli bija ar ganāmo pulku laukā, un Jēkabs cieta klusu, tiekams tie pārnāca. 6Tad Hamors, Šehema tēvs, izgāja pie Jēkaba, ar to runāt. 7Un Jēkaba dēli nāca no lauka, un kad tie to dzirdēja, tad tas vīriem sāpēja un tie ļoti apskaitās, tāpēc ka tas ģeķību bija darījis Israēlam, gulēdams pie Jēkaba meitas, ko nedrīkstēja darīt. 8Un Hamors ar tiem runāja sacīdams: “Šehema, mana dēla, sirds pieķērusies jūsu meitai; dodiet to lūdzami viņam par sievu. 9Un slēdziet laulības#34:9 slēdziet laulības GL1 apdraudzinājaties ar mums, - dodiet mums savas meitas un ņemat mūsu meitas; 10Un dzīvojiet pie mums, un visa zeme būs atvērta jūsu priekšā: dzīvojiet, pelnaties un paliekat uz dzīvi tajā.” 11Un Šehems sacīja uz viņas tēvu un uz viņas brāļiem: “Lai žēlastību atrodu jūsu acīs, un ko jūs man sacīsiet, to es došu. 12Prasiet papilnam kroņa maksu un dāvanu, es došu, kā jūs man sacīsiet, dodiet man tikai jaunavu par sievu.” 13Tad Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un Hamoram, viņa tēvam, ar viltu un runāja aplinkus, tāpēc ka tas Dinu, viņu māsu, bija apsmējis, un sacīja tiem: 14“Mēs to nevaram darīt, ka savu māsu dodam vīram, kam priekšāda, jo tā mums būtu negantība. 15Tomēr ar šo nosacījumu mēs jums piekritīsim#34:15 ar šo nosacījumu mēs jums piekritīsim GL1 mēs tad jums būsim pa prātam, ja jūs topat tā kā mēs, apgraizīdami savā starpā visus vīrus. 16Tad mēs jums dosim savas meitas un sev ņemsim jūsu meitas un dzīvosim ar jums kopā un būsim viena tauta. 17Bet ja jūs mums neklausīsiet un neapgraizīsities, tad mēs ņemsim savu meitu un aiziesim.” 18Un viņu vārdi patika Hamoram un Šehemam, Hamora dēlam. 19Un jauneklis nekavējās to darīt, jo viņš mīlēja Jēkaba meitu, un tas bija godāts pār visu sava tēva namu. 20Tad Hamors un Šehems, viņa dēls, nāca pilsētas vārtos un runāja ar savas pilsētas vīriem un sacīja: 21“Šie vīri ir saticīgi ar mums, lai tie mīt šinī zemē un pelnās, jo redzi, zeme ir diezgan plaša viņu priekšā; mēs ņemsim viņu meitas sev par sievām un dosim viņiem savas meitas. 22Tomēr vīri tikai tad grib dzīvot ar mums kopā un būt viena tauta#34:22 grib dzīvot ar mums kopā un būt viena tauta GL1 grib būt mums pa prātam, ja visi vīri, kas mūsu starpā, top apgraizīti, kā viņi ir apgraizīti. 23Viņu ganāmpulki un viņu sagāds nu visi viņu lopi, vai tie mums nepiederēs? Lai tikai tiem esam pa prātam, tad tie pie mums dzīvos.” 24Un Hamoram un Šehemam, viņa dēlam, visi klausīja, kas staigāja pa viņu pilsētas vārtiem, un visi vīri tapa apgraizīti, kas staigāja pa viņu pilsētas vārtiem. 25Un trešajā dienā, kad tiem sāpes bija, tad divi Jēkaba dēli, Simeons un Levis, Dinas brāļi, ņēma ikkatrs savu zobenu un nāca droši pilsētā un nokāva visus vīrus. 26Un nokāva arī Hamoru un Šehemu, viņa dēlu, ar zobena asmeni, un ņēma Dinu no Šehema nama un aizgāja. 27Tad Jēkaba dēli uzbruka nokautiem un aplaupīja pilsētu, tāpēc ka tie viņu māsu bija apsmējuši. 28Viņu avis un viņu vēršus un viņu ēzeļus un to, kas bija pilsētā un kas laukā, tie paņēma. 29Un visu viņu padomu un visus viņu bērniņus un visas viņu sievas tie gūstīja, un tos aizveda, un visu, kas bija viņu mājās. 30Un Jēkabs sacīja uz Simeonu un Levi: “Jūs mani esat apbēdinājuši, smirdošu mani darīdami starp šīs zemes iedzīvotājiem, starp Kanaāniešiem un Fereziešiem, un es esmu mazā skaitā, - ja tie pret mani sapulcināsies, tad tie mani apkaus, un es tapšu izdeldēts, es un mans nams.” 31Un tie sacīja: “Vai tad viņam bija mūsu māsai darīt tā kā maukai?”

Currently Selected:

1. Mozus 34: LG8

Highlight

Copy