2. Mozus 8

Vardes, utis, kukaiņi Ēģiptē.

1Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona un saki tam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo; 2Un ja tu liegsies, tos atlaist, redzi, tad Es visas tavas robežas sitīšu ar vardēm, 3Ka upe kustin kustēs ar vardēm, un tās celsies un nāks tavā namā un tavā guļamistabā un uz tavu gultu un tavu kalpu namos un pār taviem ļaudīm un tavās krāsnīs un tavās abrās. 4Un vardes nāks uz tevi un uz taviem ļaudīm un uz taviem kalpiem.” 5Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār strautiem, pār upēm un pār ezeriem, un liec vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.” 6Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, tad nāca vardes un apklāja Ēģiptes zemi 7Un burvji darīja arīdzan tā ar savu buršanu un lika vardēm nākt pār Ēģiptes zemi. #Dāv.dz 78:45, 105:30. 8Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Viņš vardes atņemtu no manis un no maniem ļaudīm; tad es ļaudis atlaidīšu, upurēt Tam Kungam.” #2Moz 10:8, 10:24. 4Moz 21:7. 9Bet Mozus sacīja uz Faraonu: “Saki man jel, kad man būs lūgt tevis dēļ un tavu kalpu un tavu ļaužu labad, lai vardes tiek izdeldētas, ka vairs nav pie tevis nedz tavā namā, bet paliek upē vien?” 10Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai ir pēc tava vārda; lai tu atzīsti, ka neviens nav kā Tas Kungs, mūsu Dievs. 11Vardēm būs atstāties no tevis un no tava nama un no taviem kalpiem un no taviem ļaudīm; upē vien tām būs palikt.” 12Tad Mozus un Ārons aizgāja no Faraona, un Mozus sauca uz To Kungu varžu dēļ, kā viņš Faraonam bija apsolījis. 13Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un vardes nomira namos, sētās un uz laukiem. 14Un tie tās meta kopās, un zeme smirdēja. 15Kad nu Faraons redzēja, ka bija dabūjis atvieglināšanu, tad viņš apcietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis. #7:22. 1Sam 6:6. Jes 6:10. 16Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, lai top par utīm pa visu Ēģiptes zemi,” un tie tā darīja. 17Jo Ārons izstiepa savu roku ar savu zizli un sita zemes pīšļus, un utis radās pie cilvēkiem un pie lopiem; - visi zemes pīšļi palika par utīm pa visu Ēģiptes zemi. #Dāv.dz 105:31. 18Tad burvji darbojās arī tā ar savu buršanu, likt utīm nākt; bet tie nevarēja. Tā bija utis pie cilvēkiem un pie lopiem. 19Tad burvji sacīja uz Faraonu: “Šis ir Dieva pirksts.” Tomēr Faraona sirds apcietinājās, un viņš tiem neklausīja, tā kā Tas Kungs bija sacījis. #Mat 12:28. Lūk 11:20. 20Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Celies rīt agri un stājies Faraona priekšā: redzi, viņš izies pie ūdens, - un runā uz to: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, lai tie Man kalpo. 21Bet ja tu Manus ļaudis neatlaidīsi, tad Es sūtīšu visādus kukaiņus pār tevi un pār taviem kalpiem un pār taviem ļaudīm un tavos namos, un visādiem kukaiņiem būs piepildīt ēģiptiešu namus un to zemi, kur tie ir. 22Un tanī dienā Es izšķiršu Gošenes zemi, kur Mani ļaudis dzīvo, ka tur nebūs kukaiņiem būt, lai tu atzīsti, ka Es Tas Kungs esmu pa visu zemi. 23Un Es darīšu starpību starp Maniem ļaudīm un taviem ļaudīm; rīt šai zīmei būs notikt.” 24Un Tas Kungs darīja tā, un kukaiņi nāca bariem Faraona namā un viņa kalpu namos un pa visu Ēģiptes zemi, un zeme tapa maitāta no kukaiņiem. #Dāv.dz 105:31, 78:45. 25Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: “Ejat un upurējat savam Dievam šinī zemē.” 26Bet Mozus sacīja: “Tā nevar darīt; jo, kas ēģiptiešiem negantība, to mēs upurētu Tam Kungam, savam Dievam. Redzi, ja tad mēs, kas ēģiptiešiem negantība, upurētu viņu priekšā, vai tie mūs ar akmeņiem nenomētātu? #1Moz 43:32, 46:34. 27Mēs iesim kādu trīs dienu gājumu tuksnesī un upurēsim Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš mums ir sacījis.” #3:18. 28Tad Faraons sacīja: “Es jūs atlaidīšu, upurēt Tam Kungam, savam Dievam; tikai neaizejiet tālu, bet aizlūdziet par mani.” 29Tad Mozus sacīja: “Redzi, es aizeju no tevis un lūgšu To Kungu, ka šiem kukaiņiem rīt būs atstāties no Faraona un no viņa kalpiem un no viņa ļaudīm; tikai Faraonam nebūs vairs mani pievilt, neatlaižot ļaudis, upurēt Tam Kungam.” 30Tad Mozus aizgāja no Faraona un lūdza To Kungu. 31Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un kukaiņi atstājās no Faraona, no viņa kalpiem un no viņa tautas, ka tur neviens nepalika. 32Tomēr Faraons arī šo reiz apcietināja savu sirdi un neatlaida ļaudis. #8:15.

Currently Selected:

2. Mozus 8: LG8

Highlight

Copy