2. Samuēla 2
2
Dāvids Hebronē Jūda ciltij svaidīts par ķēniņu. Abners Išbošetu, Saula dēlu, ceļ par ķēniņu pār tām citām ciltīm un tiek pārvarēts.
1Pēc tam Dāvids To Kungu vaicāja un sacīja: vai man būs iet uz vienu no Jūda pilsētām? Un Tas Kungs uz to sacīja: ej. Tad Dāvids sacīja: uz kurieni man būs iet? Un Viņš sacīja: uz Hebroni. 2Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, Ahinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala, Karmelieša, sievu. #1Sam 25:40, 25:43. 3Un Dāvids arī saviem vīriem, kas pie viņa bija, ikkatram ar savu namu lika iet uz turieni; un tie dzīvoja Hebrones pilsētās. 4Un Jūda vīri nāca un Dāvidu tur svaidīja Jūda namam par ķēniņu. 5Un Dāvidam stāstīja un sacīja: Jabešas vīri Gileādā Saulu ir aprakuši. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus pie Jabešas vīriem Gileādā un tiem lika sacīt: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs šo mīlestību esat parādījuši savam kungam Saulam un viņu esat aprakuši. #1Sam 31:12. 6Tad lai nu Dievs jums atkal parāda mīlestību un uzticību, un es arīdzan jums gribu labu darīt par to, ka jūs tā esat darījuši. 7Un nu stiprinājiet savas rokas un esiet droši; jo, kad jūsu kungs Sauls nu ir miris, tad Jūda nams mani svaidījis sev par ķēniņu. 8Bet Abners, Nera dēls, Saula kara lielskungs, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un to pārveda uz Mahānaīm, #1Moz 32:2. 9Un to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un pār Asuriešiem un pār Jezreēli un pār Efraīmu un pār Benjaminu un pār visu Israēli. 10Četrdesmit gadus Išbošets, Saula dēls, bija vecs, kad viņš palika Israēlim par ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus; bet tie no Jūda nama turējās pie Dāvida. 11Un viss laiks, kamēr Dāvids Hebronē bijis ķēniņš pār Jūda namu, ir septiņi gadi un seši mēneši. 12Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Išbošeta, Saula dēla, kalpiem no Mahānaīm uz Gibeonu. 13Un Joabs, Cerujas dēls, izgāja arīdzan ar Dāvida kalpiem, un tie sastapās pie Gibeonas dīķa, un palika viens šaipus dīķa un otrs viņpus dīķa. 14Un Abners sacīja uz Joabu: lai jel puiši ceļas un cīkstas#2:14 cīkstas GL1 spēlē mūsu priekšā. Tad Joabs sacīja: lai ceļas. 15Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjaminu un Išbošetu, Saula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem. 16Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta Hlkat-Hacurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas. 17Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Israēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem. 18Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joabs un Abišajus un Asahēls. Un Asahēls bija viegls uz kājām, kā stirna laukā. 19Un Asahēls vajāja Abneru un neatstājās no Abnera ne pa labo ne pa kreiso roku. 20Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: vai tu neesi Asahēls? Un viņš sacīja: es tas esmu. 21Tad Abners uz to sacīja: atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku, un satver vienu no puišiem un paņem viņa ieročus. Bet Asahēls no viņa negribēja atstāties. 22Tad Abners runāja vēl uz Asahēli un sacīja: atstājies no manis, - kāpēc man tevi būs kaut zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joaba priekšā? 23Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps no viņa muguras#2:23 no viņa muguras GL1 pakaļā iznāca ārā, un Asahēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Asahēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās. #3:27. 24Bet Joabs un Abišajus vajāja Abner, un saule jau nogāja, kad tie nāca pie Amas pakalna, kas šaipus Giahas uz Gibeonas tuksneša ceļa. 25Un Benjamina bērni sapulcējās Abneram sekot vienā pulkā un stāvēja kāda kalna galā. 26Tad Abners sauca uz Joabu un sacīja: vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu ļaudīm nesacīsi, lai savus brāļus vairs nevajā. 27Tad Joabs sacīja: tik tiešām kā Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis, ļaudis tikai no paša rīta būtu novērsti, ikviens no sava brāļa nost. 28Tad Joabs pūta ar bazūni, un visi ļaudis apstājās un nevajāja vairs Israēli un mitējās kauties. 29Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa klajumu un cēlās pār Jordāni un gāja caur visu Bitronu un nāca uz Mahānaīm. 30Un Joabs griezās atpakaļ no Abnera un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīri un Asahēls. 31Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamina un Abnera vīriem trīssimt un sešdesmit vīrus; tie bija nomiruši. 32Un tie pacēla Asahēli un to apraka viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joabs gāja ar saviem vīriem cauru nakti, ka gaisma tiem ausa Hebronē.
Currently Selected:
2. Samuēla 2: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
