2. Samuēla 18

Dāvids sakauj Absaloma karapulku. Absaloms, pie ozola piekāries, no Joaba top nodurts. Dāvids Absalomu apraud.

1Un Dāvids pārlūkoja ļaudis, kas pie viņa bija, un iecēla tiem virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem. 2Un Dāvids lika ļaudis, vienu daļu apakš Joaba rokas, un otru daļu apakš Abišajus, Cerujas dēla, Joaba brāļa, un to trešo apakš Itajus no Gatas. 3Un ķēniņš sacīja uz ļaudīm: es pats arīdzan iziešu līdz ar jums. Bet ļaudis sacīja: tev nebūs iziet, jo kad mēs bēgsim, tad tie to neliks vērā; un arī kad puse no mums mirst, tad tie to arī neliks vērā, bet tu esi kā desmit tūkstoši no mums. Tāpēc nu būs labāk, kad tu mums no pilsētas nāksi palīgā. #21:17. 4Un ķēniņš uz tiem sacīja: es darīšu, kā jums šķiet par labu. Un ķēniņš nostājās pie vārtiem, un visi ļaudis izgāja pa simtiem un pa tūkstošiem. 5Un ķēniņš pavēlēja Joabam un Abišajum un Itajum un sacīja: taupiet puisi Absalomu un visi ļaudis to dzirdēja, ka ķēniņš visiem virsniekiem par Absalomu pavēlēja. 6Tā ļaudis izgāja uz lauku Israēlim pretī, un kaušanās notika Efraīma mežā. 7Un Israēla ļaudis tur tapa kauti no Dāvida kalpiem, un tai dienā notika liela kaušana, līdz divdesmit tūkstošiem. 8Jo tā kauja izplētās tur pa visu apgabalu, un mežs aprija vairāk ļaužu, nekā zobens aprija tai dienā. 9Un Absaloms sastapa Dāvida kalpus un Absaloms jāja uz zirgēzeļa. Un kad zirgēzelis nāca apakš kāda liela ozola kupliem zariem, tad viņa galva ieķērās cieti pie ozola, ka viņš karājās starp debesi un zemi, un viņa zirgēzelis apakš viņa aizskrēja projām. 10Tad viens vīrs to redzēja un to teica Joabam un sacīja: redzi, es redzēju Absalomu karājamies pie kāda ozola. 11Tad Joabs sacīja uz to vīru, kas viņam to teica: redzi, tu esi redzējis, kāpēc tad tu viņu tur neesi kāvis zemē? Tad es tev no savas puses būtu devis desmit sudraba gabalus un vienu jostu. 12Bet vīrs sacīja uz Joabu: un ne par tūkstoš sudraba gabaliem, kad tie taptu iesvērti manā rokā, es savu roku neliktu pie ķēniņa dēla. Jo ķēniņš, mums dzirdot, tev un Abišajum un Itajum ir pavēlējis un sacījis: sargājat ikviens puisi Absalomu. 13Bet ja es būtu viltu darījis pret viņa dvēseli, un ķēniņam jau nekas nepaliek apslēpts, tad tu pats man būtu stāvējis pretī. 14Un Joabs sacīja: es tā pie tevis nevaru kavēties. Un viņš ņēma trīs šķēpus savā rokā un tos iedūra Absaloma sirdī. Un kad tas vēl bija dzīvs pie ozola, 15Tad desmit puiši, Joaba bruņunesēji, to apstāja un kāva Absalomu un to nokāva. 16Tad Joabs lika pūst taures, un ļaudis griezās atpakaļ un Israēli vairs nevajāja; jo Joabs taupīja ļaudis. 17Un tie ņēma Absalomu, un to iemeta mežā lielā bedrē, un uzkrāva tam virsū ļoti lielu akmeņu kopu. Un viss Israēls bēga, ikkatrs savā dzīvoklī. 18Bet Absaloms, kamēr vēl bija dzīvs, bija ņēmis un uzcēlis sev stabu ķēniņa ielejā. Jo viņš sacīja: man dēla nav, lai mans vārds pie tā top pieminēts. Un viņš stabu bija nosaucis pēc sava vārda, un tas vēl šodien top saukts Absaloma stabs. 19Tad Ahimaācs, Cadoka dēls, sacīja: es skriešu un nesīšu ķēniņam vēsti, ka Tas Kungs viņam tiesu iznesis no viņa ienaidnieku rokas. 20Bet Joabs uz to sacīja: šodien tu neesi prieka vēstnesis, citu dienu tu vari vēstis nest, bet šodien tev labas vēsts nav, ko nest, jo ķēniņa dēls ir miris. 21Un Joabs sacīja uz Kuzu: ej tu un teic ķēniņam, ko tu esi redzējis. Tad Kuzus paklanījās Joaba priekšā un aizskrēja. 22Bet Ahimaācs, Cadoka dēls, runāja vēl uz Joabu: lai būtu kā būdams, liec man jel arī Kuzum sekot. Un Joabs sacīja: kāpēc tad tu gribi skriet, mans dēls? Ej tad, tu nenesīsi labas vēstis. 23(Viņš sacīja:) lai būtu kā būdams, es skriešu! Un viņš uz to sacīja: tad skrej! Tad Ahimaācs skrēja pa klajuma ceļu un Kuzum aiztika priekšā. 24Un Dāvids sēdēja starp abiem vārtiem. Tad sargs kāpa uz vārtu jumtu un mūri un pacēla savas acis un skatījās, un redzi, tur vīrs skrēja viens pats. 25Un sargs sauca un to sacīja ķēniņam. Un ķēniņš sacīja: ja viņš viens pats, tad būs laba vēsts viņa mutē; un tas nāca arvien tuvāki klāt. 26Tad sargs redzēja otru vīru skrienam, un sargs sauca uz vārtiem un sacīja: raugi, vēl otrs vīrs skrien viens pats. Un ķēniņš sacīja: tas arī ir labs vēstnesis. 27Un sargs sacīja: es redzu, ka pirmā gaita ir kā Ahimaāca, Cadoka dēla, gaita, un ķēniņš sacīja: tas ir labs vīrs un nāks ar labu vēsti. 28Tad Ahimaācs sauca un sacīja uz ķēniņu: miers! Un viņš nometās ķēniņa priekšā ar savu vaigu pie zemes un sacīja: slavēts ir Tas Kungs, tavs Dievs, kas tos vīrus nodevis, kas savu roku pret manu kungu, to ķēniņu, bija pacēluši. 29Tad ķēniņš sacīja: vai puisis Absaloms sveiks vesels? Un Ahimaācs sacīja: es redzēju lielu troksni, kad Joabs tā ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, nosūtīja, bet es nezinu, kas tur bija. 30Un ķēniņš sacīja: ej un nostājies te. Tad viņš gāja un nostājās. 31Un redzi, Kuzus nāca, un Kuzus sacīja: manam kungam, ķēniņam, labā vēsts, ka Tas Kungs tev šodien ir tiesu iznesis no visu to rokas, kas pret tevi cēlās. 32Tad ķēniņš sacīja uz Kuzu: vai puisis Absaloms sveiks un vesels? Un Kuzus sacīja: lai tā kā šim jauneklim, iet mana kunga, ķēniņa, ienaidniekiem un visiem, kas pret tevi ar ļaunumu ceļas. 33Tad ķēniņš noskuma un gāja vārtu augšistabā un raudāja, un sacīja iedams: mans dēls Absalom! Mans dēls, mans dēls Absalom! Kaut es tavā vietā būtu miris! Ak Absalom! Mans dēls, mans dēls!

Currently Selected:

2. Samuēla 18: LG8

Highlight

Copy