2. Ķēniņu 18
18
Hizkija, Jūda ķēniņš. Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, spaida Jūdu un Jeruzālemi.
1Un Hošejas, Elas dēla, Israēla ķēniņa, trešajā gadā Hizkija, Ahaza, Jūda ķēniņa, dēls, palika par ķēniņu. #2Laik 29:1. 2Un viņš bija divdesmit pieci gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Abi, Zaharijas meita. 3Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika, tāpat kā viņa tēvs Dāvids bija darījis. 4Tas nopostīja kalnu altārus un nolauzīja stabus un izdeldēja Aštartes un sadragāja vara čūsku, ko Mozus bija taisījis; jo līdz tam laikam Israēla bērni tai bija kvēpinājuši un to nosauca Nehūštanu (vara taisīta). #4Moz 21:8. 5Viņš uzticējās Tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otrs tāds kā viņš no visiem Jūda ķēniņiem, arī pirms viņa tāds nebija bijis. 6Jo viņš pieķērās Tam Kungam un viņš no Tā neatkāpās un viņš turēja baušļus, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis. 7Un Tas Kungs bija ar viņu, ka viss, kur viņš izgāja, labi izdevās. Viņš atkāpās arīdzan no Asīrijas ķēniņa un tam vairs nekalpoja. 8Viņš kāva arīdzan Fīlistus līdz Gazai un viņas robežām, gan pilīs, gan stiprās pilsētās. 9Un ķēniņa Hizkijas ceturtā gadā, tas ir Hošejas, Elas dēla, Israēla ķēniņa, septītais gads, Salmanasers, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret Samariju un apmeta nometni pret viņu. #17:5-6. 10Un to uzņēma pēc trim gadiem, Hizkijas sestā gada, tas ir Hošejas, Israēla ķēniņa, devītais gads, - tad Samarija tapa uzņemta. 11Un Asīrijas ķēniņš aizveda Israēli uz Asīriju un tiem lika dzīvot Halahā un pie Haboras, Gozanas upes, un Medijas pilsētās, 12Tāpēc ka tie Tā Kunga, sava Dieva, balsij nebija klausījuši, bet Viņa derību pārkāpuši, un visu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis, un to nebija nedz klausījuši nedz darījuši. 13Bet ķēniņa Hizkijas četrpadsmitā gadā Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret visām stiprām Jūda pilsētām un tās uzņēma. #2Laik 32:1. Jes 36:1. 14Tad Hizkija, Jūda ķēniņš, sūtīja pie Asīrijas ķēniņa uz Lahišu un lika sacīt: es esmu apgrēkojies, griezies atpakaļ no manis, es nesīšu, ko tu man uzliksi. Tad Asīrijas ķēniņš Hizkijam, Jūda ķēniņam, uzlika trīssimt talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta. 15Un Hizkija deva visu sudrabu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa nama mantās. 16Tanī laikā Hizkija noplēsa (to zeltu) no Tā Kunga nama durvīm un no stabiem, ko Hizkija, Jūda ķēniņš, bija apkalis ar zeltu, un to deva Asīrijas ķēniņam. 17Bet Asīrijas ķēniņš sūtīja augsto sargu Tartanu, augsto pārvaldnieku Rabsarisu un augsto dzērienu devēju Rabšaku no Lahišas pie ķēniņa Hizkijas ar lielu karaspēku uz Jeruzālemi, un tie cēlās un gāja uz Jeruzālemi. Un kad tie bija cēlušies un nonākuši, tad tie nostājās pie augšēja dīķa ūdens grāvja, ceļa malā pie vadmalnieku tīruma. 18Un tie sauca ķēniņu. Tad pie tiem izgāja nama uzraugs Eliakims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un rakstvedis#18:18 rakstvedis GL1 kanclers Joahs, Asafa dēls. 19Un Rabšakus uz tiem sacīja: sakāt jel Hizkijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: kas tas tāds patvērums, uz ko tu paļaujies? 20Tu saki tukšu vārdu, diezgan esot padoma un spēka uz karu. Uz ko tad tu paļaujies, ka tu no manis esi atkritis? 21Nu redzi, tu paļaujies uz to salūzušo niedri, uz Ēģipti. Kas uz to atspiežas, tam tā ies rokā un to pārdurs. Tāds ir Faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas. 22Bet ja jūs uz mani sakāt: mēs paļaujamies uz To Kungu, savu Dievu: vai tas nav, kam kalnus un altārus Hizkija ir nopostījis un sacījis uz Jūdu un Jeruzālemi: šī altāra priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums būs pielūgt? 23Nu tad, noderi ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divtūkstoš zirgus, ja tev ir jātnieki, ko tiem likt virsū. 24Kā tad tu varēsi atsist atpakaļ vienu pašu virsnieku no mana kunga vismazākiem kalpiem? Bet tu paļaujies uz Ēģipti, ratu un jātnieku dēļ. 25Vai tad nu es bez Tā Kunga esmu cēlies pret šo vietu, to izpostīt? Tas Kungs uz mani sacījis: celies pret šo zemi un izposti to. 26Tad Eliakims, Hilķijas dēls, un Šebna un Joahs sacīja uz Rabšaku: runā jel ar saviem kalpiem sīriski, - mēs to gan protam - un nerunā ar mums jūdiski ļaudīm dzirdot, kas ir uz mūra. 27Bet Rabšakus uz tiem sacīja: vai mans Kungs mani sūtījis pie tava kunga un pie tevis, šos vārdus runāt? Vai ne pie vīriem, kas sēž uz mūra, kam līdz ar jums būs jāēd savi sūdi un jādzer savi mīzali. 28Un Rabšakus nostājās un sauca ar stipru balsi jūdiski un runāja un sacīja: klausāties tā lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus. 29Tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs neapmāna, jo viņš jūs nevarēs izglābt no manas rokas. 30Lai arī Hizkija jums nedara cerību uz To Kungu sacīdams: tiešām, Tas Kungs mūs izglābs un šī pilsēta netaps dota Asīrijas ķēniņa rokā. 31Neklausāties uz Hizkiju. Jo tā saka Asīrijas ķēniņš: deriet ar mani mieru un nāciet pie manis ārā, tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un ikviens no sava vīģes koka un ikviens dzers ūdeni no savas akas, 32Kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kāda ir jūsu zeme, labības un vīna zeme, maizes un vīna dārzu zeme, eļļas koku, eļļas un medus zeme, - tad jūs paliksiet dzīvi un nemirsiet. Bet Hizkijam neklausiet, jo viņš jūs pieviļ sacīdams: Tas Kungs mūs izpestīs. 33Vai gan pagānu dievi ikviens savu zemi izglābuši no Asīriešu ķēniņa rokas? #Jes 10:9. 34Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvaimas, Henas un Ivas dievi? Vai tie gan izglābuši Samariju no manas rokas? 35Kurš no visas pasaules dieviem izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad Tas Kungs Jeruzālemi izglābs no manas rokas? 36Bet ļaudis cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: jums nebūs viņam atbildēt. 37Tad nama uzraugs Eliakims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un rakstvedis Joahs, Asafa dēls, nāca pie Hizkijas ar saplēstām drēbēm un viņam stāstīja Rabšakus vārdus.
Currently Selected:
2. Ķēniņu 18: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
