1. Samuēla 23

Dāvids izglābj Kegilu no Fīlistiem, bēg no Saula uz Zifas tuksnesi, caur Dievu izglābts.

1Un Dāvidam teica un sacīja: redzi, Fīlisti karo pret Kegilu un aplaupa klonus. 2Tad Dāvids vaicāja To Kungu un sacīja: vai man būs iet un Fīlistus kaut? Un Tas Kungs sacīja uz Dāvidu: ej, jo tu Fīlistus kausi un izglābsi Kegilu. 3Bet Dāvida vīri uz to sacīja: redzi, mēs bīstamies šeit Jūdā: kā mēs varētu iet uz Kegilu pret Fīlistu karapulkiem? 4Tad Dāvids vaicāja atkal To Kungu, un Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Celies, noej uz Kegilu, jo Es Fīlistus dodu tavā rokā.” 5Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Kegilu un karoja pret Fīlistiem un aizdzina viņu lopus un sakāva tos lielā kaušanā. Tā Dāvids atpestīja Kegilas iedzīvotājus. 6Bet kad Abjatars, Ahimeleha dēls, uz Kegilu bēga pie Dāvida, tad viņš nonāca ar efodu savā rokā. 7Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids bija nācis uz Kegilu, tad Sauls sacīja: Dievs to nodevis manā rokā, jo viņš ir ieslēgts, ka tas nācis pilsētā, kur aizšaujami vārti. 8Tad Sauls sasauca ļaudis uz karu, ka tie noietu uz Kegilu, Dāvidu ar viņa vīriem aplenkt. 9Kad nu Dāvids nomanīja, ka Sauls šo ļaunumu pret viņu slepeni bija apņēmies, tad viņš sacīja uz priesteri Abjataru: nes efodu šurp. 10Un Dāvids sacīja: Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps to dzirdējis, ka Sauls domā uz Kegilu nākt, pilsētu samaitāt manis dēļ. 11Vai Kegilas namnieki mani nodos viņa rokā? Vai Sauls arī nāks lejā, kā Tavs kalps dzirdējis? Kungs, Israēla Dievs, saki to jel Savam kalpam. Tad Tas Kungs sacīja: viņš nonāks lejā. 12Un Dāvids sacīja: vai tad Kegilas namnieki mani un manus vīrus nodos Saula rokā? Tad Tas Kungs sacīja: nodos. 13Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija pie sešsimt, un tie izgāja no Kegilas un gāja, kur varēdami. Un kad Saulam sacīja, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš palika neizgājis. 14Un Dāvids mita tuksnesī nepieejamās vietās un palika uz kalniem Zifas tuksnesī. Un Sauls to meklēja vienmēr, bet Dievs to nedeva viņa rokā. 15Un Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, viņa dzīvību meklēt; un Dāvids bija Zifas tuksneša silā. 16Tad Jonatāns, Saula dēls, cēlās un gāja pie Dāvida silā un stiprināja viņa roku iekš Dieva, 17Un sacīja uz to: nebīsties, jo mana tēva Saula roka tevi neatradīs, un tu tapsi Israēlim par ķēniņu, un es būšu tuvākais pie tevis, un to mans tēvs Sauls arī gan zina. 18Un tie abi derēja derību Tā Kunga priekšā, un Dāvids palika silā, bet Jonatāns gāja uz savām mājām. #18:3, 20:16. 19Tad Zifas ļaudis nogāja pie Saula uz Gibeju un sacīja: vai Dāvids neslēpjas pie mums silā nepieejamās vietās, uz Hakilas pakalna, kas tuksnesim pa labo roku? #26:1. Dāv.dz 54:1. 20Nu tad, ķēniņ, nāc tūdaļ pēc tava sirds prāta, jo mums pienākas, viņu nodot ķēniņa rokā. 21Tad Sauls sacīja: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs par mani esat apžēlojušies. 22Ejat jel, ņemiet vēl vērā, skatāties un izlūkojiet viņa vietu, kur viņa pēdas būs, un kas viņu tur ir redzējis; jo man ir sacīts, ka viņš ļoti gudrs. 23Tāpēc izraugāt un izlūkojiet visas malas, kur viņš slēpjās; tad nāciet atkal pie manis ar īstu vēsti, tad es jums iešu līdz. Un ja viņš šai zemē būs, tad es viņu vajāšu starp visiem tūkstošiem Jūdā. 24Tad tie cēlās un nogāja uz Zifu Saulam pa priekšu. Bet Dāvids un viņa vīri turējās Maona tuksneša klajumā, pa labo roku tuksnesim. 25Un Sauls ar saviem vīriem gāja, viņu meklēt. Bet Dāvidam tapa ziņa dota, un viņš nogāja uz lielo akmeni un palika Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš Dāvidam sekoja pa Maona tuksnesi. 26Un Sauls gāja šai kalna pusē, un Dāvids ar saviem vīriem viņā kalna pusē. Tad Dāvids steidzās no Saula bēgt, bet Sauls ar saviem vīriem Dāvidu un viņa vīrus aplenca, gribēdams tos sagūstīt. 27Bet viens vēstnesis nāca pie Saula sacīdams: steidzies un ej, jo Fīlisti zemē ielauzušies. 28Un Sauls griezās atpakaļ no Dāvida vajāšanās un gāja pret Fīlistiem; tāpēc šī vieta top nosaukta Sela-Hamahlekot (šķiršanās akmens). 29Un Dāvids aizgāja no turienes un palika Enģedos nepieejamās vietās.

Currently Selected:

1. Samuēla 23: LG8

Highlight

Copy