JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 19
19
1Pēc tam es dzirdēju stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: „Allelūja! Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam:
2Jo viņa tiesas ir patiesas un taisnas. Viņš ir tiesājis lielo netikli, kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību, viņš atprasījis no viņas rokas savu kalpu asinis.“
3Tie sai 1 vēl reiz: „Allelūja! Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos.“
4Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: „Amen, allelūja!“
5No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: „Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi, kas viņu bīstas, mazie un lielie.“
6Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana, kas teica: „Allelūja! Jo ir sācis valdīt Kungs mūsu Dievs, visuvaldītājs.
7Priecāsimies gavilēsim un dosim viņam godu jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies.
8Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.“ Proti audekls ir svēto taisnības darbi.
9Un viņš man saka: „Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!“ Viņš man saka: „Šie ir patiesie Dieva vārdi.“
10Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: „Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!“ Proti Jēzus liecība ir praviešu gars.
11Es redzēju debesis atvērtas, un raugi, balts zirgs, un kas sēd uz viņa, tam vārds Uzticīgais un Patiesais, un viņš tiesā un karo ar taisnību.
12Viņa acis ir uguns liesma un galvā tam daudzi ķēniņu kroņi, vārdu, kas tam uzrakstīts, neviens nepazīst, kā vien viņs pats.
13Viņš tērpies drēbēs, kas asinīš mērktas, viņu sauc: Dieva vārds.
14Debesu kara pulki sekoja viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā.
15No viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt pagānu tautas, viņš min visuvaldītāja Dieva bargo dusmu vīna spaidu.
16Uz viņa tērpa, proti sānos, ir rakstīts vārds: Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs.
17Es redzēju eņģeli, tas stāvēja saulē un sauca stiprā balsī visiem putniem, kas lidoja augsti pie debesīm: „Nāciet, pulcinieties Dieva lielajā mielastā
18Ēst ķēniņu un virsnieku un vareno miesas zirgu un jātnieku, visu svabado un vergu, mazo un lielo miesas.“
19Es redzēju zvēru un visas zemes ķēniņus, tie bija sapulcējušies ar saviem kara pulkiem, lai karotu ar to, kas sēdēja uz zirga, un ar viņa kara pulku.
20Bet zvēru sagūstīja un līdz ar viņu ari viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnuma zīmes un ar tām pievīlis tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu. Tos abus iemeta dzīvus degošā sēra uguns jūrā.
21Visus pārējos nokāva ar zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes, un visi putni barojās ar viņu miesām.
Currently Selected:
JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 19: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
