JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 16

1Es dzirdēju: stipra balss Dieva namā sauca septiņiem eņģeļiem: „Eite un izlejiet septiņus Dieva dusmu kausus pār zemi!“

2Pirmais gāja un izlējasavu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.

3Otrs izlēja savu kausu pār jūpj; un tā kļuva par asinīm, tādām kā miroņa, un visa dzīvā radība jūjrā nobeidzās.

4Trešais izlēja savu kausu upēs un ūdens avotos, un tie kļuva par asinīm.

5Un es dzirdēju eņģeli, kas valda pār ūdeņiem, sakām: „Taisns tu esi, svētais, kas tu esi un biji, ka tu spriedi tādu tiesu;

6Jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc tu tos dzirdīji ar asinīm, viņi to ir pelnījuši.“

7Tad es dzirdēju altārī sakām: „Tiešām, Kungs Dievs, visuvaldītāj, patiesas un taisnas ir tavas tiesas!“

8Ceturtais izlēja savu kausu pār sauli; tad tā dabūja spēku sadedzināt cilvēkus ar uguni.

9Tā sadega cilvēki lielā karstumā, bet tie zaimoja Dieva vārdu, kam ir vara pār, šām mocībām, un neatgriezās, lai dotu! Dievam godu.

10Piektais izlēja savu kausu pār zvēra troni; tad viņa valstība tapa tumša, un ic aiz sāpēm sakoda savas mēles.

11Un zaimoja Dievu debesis savu sāpju un augoņu dēl, bet neatgriezās no saviem darbiem.

12Sestais izlēja savu kausu lielajā Eifratas upē; tad izsīka tās ūdens, lai ceļš būtu sagatavots austrumu ķēniņiem.

13Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes un no viltus pravieša mutes iznākam trīs nešķīstus garus kā vardes;

14Tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniniem, lai tos pulcinātu cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā.

15„Redzi, es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam, un nebūtu redzams viņa kauns.“

16Un viņš tos sapulcināja kādā vietā, ko ebrēju valodā sauc par Harmagedonu.

17Septītais izlēja savu kausu gaisā; tad atskanēja stipra balss no Dieva nama goda krēsla: „Ir noticis!“

18Un parādījās zibeņi, atskanēja balsis un pērkoni, un notika liela zemes trīce, tik liela, kāda nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū.

19Lielā pilsēta saplaisāja trīs daļās, pagānu pilsētas sagruva. Lielā pilsēta Bābele tā tika pieminēta Dieva priekšā, viņš lika tai pasniegt savas dusmības vīna kausu.

20Visas salas pazuda, un kalnu vairs nebija.

21Liela krusa ar daudz mārciņu smagiem graudiem krita no debesīm uz cilvēkiem, bet cilvēki zaimoja Dievu krusas briesmu dēl, jo tās posts bija loti liels.

Currently Selected:

JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 16: LTV1965

Highlight

Copy