SALAMANA PAMĀCĪBAS 8
8
1Klau! Vai īstenā atziņa nesauc, un vai gudrība neliekas sevi dzirdam?
2Tiešām, īstenā atziņa stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un vienkārši pat ielas malā.
3Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brec:
4Ak jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, vientiesīgie neprašas, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6Klausaities, jo es gribu jums teikt to, kas tiklab satura kā izteiksmes ziņā ir tiešām valdnieka cienīgs, un mācīt to, kas patiesi ir labs!
7Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais.
8Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas, —tajās nav nekā viltota nedz nepareiza.
9Tās ir visas tiešām skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt.
10Pieņemiet manus pamācījumus labāk nekā sudrabu, un statiet manu mācību augstāki par dārgo un izlasīto zeltu!
11Jo īstenā atziņa ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai.“
12„Es, īstenā atziņa, mītu līdzās gudrībai un māku dot labu padomu.
13Bijība tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augst-prātību un ikvienu ļaunu ceļu, —un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.
14Manā rīcība ir abi—tiklab padoms kā darbs, man pieder saprāts un vara.
15Ar manu palīdzību valda ķēniņi, un padomnieki iekārto tiesas un dod likumus.
16Uz mani balstīdamies īsteno savu varu visi pārējie valdnieki un sadzīves lietu kārtotāji virs zemes.
17Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani ari atrod.
18Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība.
19Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs.
20Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku,
21Lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu mantu krātuves.
22Es esmu bijusi tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā: īekāms Viņš kaut ko radīja, —es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem.
23Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija.
24Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, tad, kad ūdens vēl nebija krājies akās un avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā.
25Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, —es jau pastāvēju,
26Iekāms tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū.
27Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri savu augsto debess jumu.
28Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas,
29Kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šim robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei,
30Tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ikdienas savs prieks, un es it kā rotaļādamās nemitīgi darbojos Viņa priekšā,
31Un es piekopu savas rotaļas Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.
32Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus.
33Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās!
34Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem!
35Kas mam atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku tā Kunga acis.
36Bet kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi.“
Currently Selected:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 8: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
