SALAMANA PAMĀCĪBAS 23
23
1Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā,
2Un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis!
3Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize.
4Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, —atmet tādu savu gudrību!
5Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, —tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.
6Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem,
7Jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai; viņš saka: „Bd un dzer!“ bet viņa sirds tomēr nav ar tevi.
8Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi.
9Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. —
10Nepārstāti atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā,
11Jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi.
12Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu.
13Netaupi savam bērnam pārmācību, jo ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi.
14Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli.
15Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,
16Un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.
17Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā tā Kunga priekšā.
18Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.
19Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!
20Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!
21Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.
22Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!
23Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt īsteno atziņu, audzināšanu un saprātu.
24Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un kas dzemdinājis ar īstu dziļāko atziņu apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.
25Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!
26Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani celi tavām acīm labi patīk!
27Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.
28Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina, ap sevi.
29Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?
30Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.
31Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zīļo, ka tas tik vēlīgi un gludem ierit cilvēkā!
32Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.
33Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,
34Un tu būsi kā tāds, kas jūfas vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.
35„Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!“
Currently Selected:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 23: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
