MARKA EVAŅG̒ELIJS 15

1Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika to aizvest un nodeva viņu Pilātam.

2Un Pilāts viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Un viņš atbildēdams tam saka. „Tu to saki.“

3Un augstie priesteri viņu smagi apsūdzēja.

4Bet Pilāts viņam atkal vaicāja: „Vai tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie tevi apsūdz!“

5Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās.

6Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kupu tie prasīja.

7Bet tur bija kāds vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību.

8Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts.

9Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“

10Jo viņš zināja, ka augstie priestepi to bija nodevuši aiz skaudības.

11Bet augstie priestepi sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu.

12Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: „Ko tad lai daru ar to, ko jūs saucat par jūdu ķēniņu?“

13Bet tie atkal brēca: „Sit viņu krustā!“

14Bet Pilāts tiem sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie vēl vairāk brēca: „Sit viņu krustā!“

15Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.

16Bet kapavīri viņu noveda pili, tas ir pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku.

17Un tie viņam apvelk purpura mēteli un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika viņam to galvā

18Un sāka viņu sveicināt. „Sveiks, jūdu ķēniņ!“

19Un sita viņam pa galvu ar niedri, un viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un viņu pielūdza.

20Un kad tie viņu bija apsmējuši, tad viņam novilka purpura mēteli un viņam apvilka viņa paša drēbes un viņu aizveda, lai sistu krustā.

21Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu viņa krustu.

22Un tie viņu noveda Golgātā, kas ir tulkots: pieres vieta.

23Un viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma.

24Un tie viņu sita krustā un izdalīja savā starpā viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kupš dabūtu.

25Un tā bija trešā stunda, kad viņu sita krustā.

26Un bija likts uzraksts viņa vainas apzīmēšanai: „Jūdu ķēniņš.“

27Un līdz ar viņu sita krustā divi slepkavas, vienu viņam pa labo, otru pa kreiso roku.

[28Un raksti ir piepildīti, kas saka: „Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.“]

29Un tie, kas gāja garām, viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, dievnama noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās,

30Palīdzies pats sev un kāp no krusta zemē.“

31Tāpat ari augstie priesteri ar rakstu mācītājiem viņu apsmēja un sacīja: „Citus viņš ir pestījis un sevi pašu viņš nevar pestīt.

32Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.“ Un ir tie, kas lidz ar viņu bija krustā sisti, viņu zaimoja.

33Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi lidz devitai stundai.

34Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lama zabachtam!“ Tas ir tulkots: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?“

35Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: „Redzi, viņš sauc Eliju.“

36Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un deva viņam dzert, sacīdams: „Pagaidiet, redzēsim vai Ēlija nāks un viņu noņems.“

37Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.

38Un priekškars dievnamā pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.

39Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš tādā veidā bija miris, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.“

40Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Zalome.

41Tās, kad viņš bija Galilejā, viņam bija gājušas pakaļ un viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.

42Kad jau vakars metās, un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir sabata priekšvakars,

43Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.

44Bet Pilāts brīnījās, ka tas jau bija nomiris, un virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr viņš miris?

45Un to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.

46Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.

47Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur viņš tapa nolikts.

Currently Selected:

MARKA EVAŅG̒ELIJS 15: LTV1965

Highlight

Copy