YouVersion Logo
Search Icon

MARKA EVAŅG̒ELIJS 11

11
1Un kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad viņš sūta divus no saviem mācekļiem
2Un tiem saka: „Noeita miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
3Un ja kas jums sacīs, ko jūs te darāt? tad atsakait: Tam Kungam tā vajaga. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.“
4Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja.
5Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: „Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?“
6Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva.
7Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.
8Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos.
9Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: „Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!
10Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!“
11Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Dieva namā. Un, kad viņs visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju.
12Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad viņam gribējās ēst.
13Un ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, viņš neatrada nekā, kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
14Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: „Lai neviens ne mūžam vairs neēd augļus no tevis.“ Un viņa mācekļi klausījās.
15Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un Dieva namā iegājis, viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus
16Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
17Un viņš mācīja un tiem sacīja: „Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri.“
18Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja viņu no-galināt; jo tie bijās no viņa, tāpēc ka viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis.
19Un vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā.
20Un rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
21Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: „Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko tu esi nolādējis, ir nokaltis.“
22Un Jēzus atbildēja un tiem saka: „Ticiet uz Dievu.
23Jo patiesi es jums saku: Ja kas šim kalnam sacīs: Celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.
24Tāpēc es jums saku: Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.
25Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai ari jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus,
[26Bet, ja jūs nepiedodat, tad ari jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.]
27Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un viņam Dieva namā staigājot, nāk pie viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji un vecaji,
28Un uz to sacīja: „Kādā pilnvarā tu šo visu dari? Un kas tev šo pilnvaru devis to darīt?“
29Bet Jēzus tiem sacīja: „Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet man; tad es jums sacīšu, kādā pilnvarā es to daru.
30Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet man.“
31Un tie sprieda savā starpā un sacīja: „Ja mēs sakām: no debesīm, tad viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?
32Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?“ —viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.
33Un tie atbildēdami Jēzum saka: „Mēs nezinām.“ Un Jēzus tiem saka: „Tad es arīdzan jums nesaku, kādā piln-varā es to daru.“

Highlight

Share

Copy

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in