MARKA EVAŅG̒ELIJS 1

1Jēzus Kristus, Dieva dēla, evaņģelija sākums.

2Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: „Raugi, es sūtu savu vēstnesi tavā priekšā, kas sataisīs tavu ceļu,

3Saucēja balss tuksnesī: „Sataisait tam Kungam ceļu, darait līdzenas viņa tekas,“

4Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.

5Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

6Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu

7Un sludināja, sacīdams: „Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs, noliecies, atraisīt viņa kurpju siksnas.

8Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.“

9Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nācaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jardānā.

10Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.

11Un balss atskanēja no debesīm: „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.“

12Un Gars viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.

13Un viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātāns viņu kārdināja, un viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.

14Bet pēc, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:

15„Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju,“

16Un, pie Galilejas jūras staigādams, viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tiklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.

17Un Jēzus tiem sacīja: „Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“

18Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, viņam sekoja.

19Un nedaudz tālāk pagājis, viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, ir tos laivā tīklus lāpām.

20Un tūdaļ viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebcdeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja viņam pakal.

21Un viņi nonāca Kapemaumā. Un tūdaļ sabatā viņš iegāja sinagogā un mācīja.

22Un tie izbrīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.

23Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,

24Sacīdams: „Kas mums ar tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai tu esi nācis mūs nomaitāt? Es tevi pazīstu, kas tu esi, Dieva svētais.“

25Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: „Palieci klusu un izej no tā.“

26Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.

27Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: „Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņam paklausa.“

28Un tūdaļ viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.

29Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.

30Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie viņam tūdaļ par to sacīja.

31Un piegājis, viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.

32Un kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.

33Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.

34Un viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažadām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie viņu pazina.

35Un no rīta gaiļos cēlies, viņš izgaja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.

36Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, viņam steidzās pakaļ,

37Un viņu atraduši, tie uz viņu saka. „Visi tevi meklē.“

38Un viņš tiem saka: „Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu; jo tāpēc es esmu nācis.“

39Un viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.

40Un kāds spitālīgs nāk pie viņa, viņu lūgdams un, viņa priekšā ceļos mezdamies, uz viņu saka: „Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“

41Un viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizkāra un uz to saka: „Es gribu, topi šķīsts.“

42Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.

43Un viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina,

44Un uz to sacīja: „Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.“

45Bet tas izgājis iesāka daudz ru nāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie viņa.

Currently Selected:

MARKA EVAŅG̒ELIJS 1: LTV1965

Highlight

Copy