MATEJA EVAŅG̒ELIJS 16
16
1Atnāca pie viņa farizēji un saduķēji un kārdinādami prasīja, lai viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm.
2Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „(Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana,
3Un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?)
4Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes, bet viņai nekāda cita netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.“ Un viņš tos atstāja un aizgāja.
5Un viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi.
6Bet Jēzus uz tiem sacīja: „Pielūkojiet un sargaities no farizēju un saduķēju rauga.“
7Bet viņi domāja un runāja savā starpā: „Tas tamdēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.“
8Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: „Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie.
9Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem un cik grozu jūs tur vēl salasījāt?
10Nedz tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik grozu jūs vēl salasījāt?
11Kā tad jūs nesaprotat, ka es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizēju un saduķēju rauga?“
12Tad tie saprata, ka viņš nebija teicis, lai sargās no [maizes] rauga, bet no farizēju un saduķēju mācības.
13Bet kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, viņš vaicāja saviem mācekļiem un sacīja: „Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?“
14Un viņi atbildēja: „Citi saka: Jānis Kristītājs; citi: Ēlija; vēl citi: Jeremija, vai kāds no praviešiem.“
15Viņš uz tiem sacīja: „Bet ko tad jūs par mani sakāt, kas es esmu?“
16Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.“
17Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas ir debesīs.
18Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.
19Un es tev došu debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.“
20Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus.
21No tā laika Jēzus iesāka saviem mācekļiem rādīt, ka viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam un trešajā dienā augšām celties.
22Un Pēteris ņēma viņu savrup un iesāka viņu brīdināt, sacīdams: „Lai Dievs pasargā, Kungs! ka tev tas neno-tiek!“
23Bet viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: „Atkāpies no manis, sātān, tu man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.“
24Tad Jēzus sacīja uz saviem mācekļiem: „Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.
25Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē manis dēļ, tas to mantos.
26Jo ko tas cilvēkam palīdz, kad tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
27Jo Cilvēka Dēls nāks sava Tēva godībā ar saviem eņģeļiem, un tad viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.
28Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekāms tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam savā valstība.“
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 16: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.