LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 17
17
1Vēl viņš teica saviem mācekļiem: „Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk!
2Tādam būtu labāki, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
3Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to, un ja viņš nožēlo, piedodi viņam.
4Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, —piedodi viņam.“
5Un apustuļi sacīja savam Kungam: „Vairo mums ticību.“
6Bet viņš sacīja: „Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: Izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā, viņš jūs pa-klausītu.
7Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: Nāc tūliņun sēdies pie galda!
8Vai viņš tam neteiks: Sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi?
9Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles?
10Tas pats arī ar jums: Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.“
11Un notika ceļā uz Jeruzālemi, viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju
12Un iegriezās kādā ciemā. Te viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes
13Un paceltā balsī sauca: „Jēzu, meistar, apžēlojies par mums!“
14Un viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: „Ejiet, rādaities priesteriem!“ Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
15Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja,
16Nometās uz savu vaigu pie viņa kājām un pateicās viņam. Un tas bija samarietis.
17Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: „Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?
18Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?“
19Un viņš tam sacīja: „Celies, ejl Tava ticība tev ir palīdzējusi.“
20Uz farizēju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21Nevarēs arī sacīt: Redzi, še viņa ir, vai tur—jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.“
22Bet mācekļiem viņš sacīja: „Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23Un kad jums kāds sacīs: Redziet še, redziet tur, neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24Jo, ka zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls savā dienā.
25Bet papriekš viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26Un kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27Ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.
30Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32Pieminiet Lata sievu!
33Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.
34Es jums saku, viņā nakti divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36Divi būs laukā: viens taps pieņemts, un otrs atstāts.“
37Tad mācekļi to pārtrauca, jautā-dami: „Kur, Kungs?“ Bet viņš tiem sacīja: „Kur maita, tur salasās ērgli.“
Currently Selected:
LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 17: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.