LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 13

1Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.

2Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?

3Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.

4Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņ-padsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?

5Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, iūs visi ņemsit tādu pašu galu.“

6Un viņš stāstīja šādu līdzību: „Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna kalnā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada.

7Tad viņš sacīja dārzniekam: Redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!

8Bet tas viņam atbildēja un sacīja: Kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu!

9Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet ja ne, tad tu to vari nocirst.“

10Un viņš mācījā kādā no sinagogām sabatā.

11Un tur bija sieva, kurai astoņ-padsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.

12Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: „Sieva, topi svabada no savas slimības!“

13Pie tam viņs tai uzlika savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.

14Bet sinagogas priekšnieks, ap-skaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: „Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!“

15Bet tas Kungs tam atbildēja: „Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?

16Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuņi sātāns turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabatdienā no viņas saitēm?“

17Un viņam tā runājot, visiem vina pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus viņš darīja.

18Tad viņš teica: „Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko es to salīdzināšu;

19Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā, un kufā auga un izauga par koku, kujra zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.“

20Un atkal viņš sacīja: „Ar ko es salīdzināšu Dieva valstību?

21Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.“

22Un viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.

23Bet kāds viņam jautāja: „Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?“ Uz to viņš atbildēja:

24„Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.

25Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm sacīdami: Kungs, atveri mums, viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!

26Tad jūs sāksit stāstīt: Mēs ar tevi esam ēduši un dzēruši, un tu esi mācījis mūsu ielās.

27Tad viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, visi jūs netaisnības darītāji!

28Tur būs raudāšana un zobu trī-cēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Izāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.

29Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā.

30Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.“

31Tai pašā brīdī pienāca daži farizēji un sacīja viņam: „Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib tevi nonāvēt.“

32Bet viņš tiem sacīja: „Ejiet, sakait šai lapsai: Redzi, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rit, bet parit es būšu galā.

33Tiešām, man vēl šodien un rīt un parit jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes.

34Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauji praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cikreiz es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus—bet jūs negribējāt.

35Redziet, jūsu nams būs atstāts, un es jums saku: jūs mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: Svētīts, kas nāk tā Kunga vārdā!“

Currently Selected:

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 13: LTV1965

Highlight

Copy