JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 18
18
1To sacījis, Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidranas strautam; tur bija dārzs. Tanī viņš un viņa mācekļi iegāja.
2Bet arī Jūda, viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.
3Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizēju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lākturiem un ieročiem.
4Zinādams visu, kam jānāk pār viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: „Ko jūs meklējat?“
5Tie atbildēja viņam: „Jēzu Nacarieti.“ Viņš tiem saka: „Es tas esmu.“ Bet arī viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem.
6Kad nu viņš teica: „Es tas esmu,“ tie atkāpās un nokrita pie zemes.
7Tad viņš vēlreiz viņus jautāja: „Ko jūs meklējat?“ Un tie atbildēja: „Jēzu Nacarieti.“
8Jēzus atbildēja: „Es jums esmu sacījis, ka es tas esmu; ja jūs mani meklējat, tad lai šie aiziet!“
9Tā piepildījās vārdi, ko viņš bija teicis: „No tiem, ko tu man esi devis, es nevienam neesmu ļāvis iet bojā.“
10Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malchs.
11Tad Jēzus sacīja Pēterim: „Bāz zobenu makstīs! Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?“
12Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja to
13Un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievas tēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim.
14Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums.
15Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
16Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā.
17Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: „Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?“ Bet viņš saka: „Nepiederu.“
18Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās.
19Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un par viņa mācību.
20Jēzus viņam atbildēja: „Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni.
21Ko tu mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko es esmu teicis.“
22Kad viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: „Vai tu tā atbildi augstajam priesterim?“
23Jēzus viņam atbildēja: „Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet ja es esmu runājis pareizi, ko tu mani siti?“
24Tad Anna viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas.
25Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: „Vai arī tu nepiederi pie viņa mācekļiem?“ Bet viņš liedzās un sacīja: „Nē.“
26Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: „Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā?“
27Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neap-gānītos, bet varētu ēst Lieldienas jēru.
29Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: „Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?“
30Tie atbildēja viņam: „Ja viņš nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši.“
31Tad Pilāts viņiem sacīja: „Ņemiet jūs viņu un tiesājiet viņu pēc sava likuma!“ Jūdi viņam sacīja: „Mums nav tiesības nevienu nonāvēt.“
32Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis zīmējoties uz to, kādā nāvē viņam bija mirt.
33Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja viņam: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“
34Jēzus atbildēja: „Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par mani stāstījuši?“
35Pilāts atbildēja: „Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi darījis?“
36Jēzus atbildēja: „Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.“
37Tad Pilāts viņam sacīja: „Tad tu tomēr esi kēņinš?“ Jēzus atbildēja: „Tu pareizi saki, es esmu ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.“
38Pilāts viņam saka: „Kas ir patiesība?“ Un to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: „Es nekādas vainas pie viņa neatrodu.
39Bet jums ir paradums, ka es jums Lieldienās vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“
40Tad viņi atkal brēca: „Ne šo, bet Barabu!“ Bet Baraba bija laupītājs.
Currently Selected:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 18: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
