JEREMIJAS 25
25
1Šis ir tas vārds, kas teikts Jeremijam par visu Jūdas tautu Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdī-šanas gadā. Šis bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara pirmais valdīšanas gads.
2Pravietis Jeremija griezās ar šo vārdu pie visas Jūdas tautas un pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams:
3„No Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada līdz šai dienai, tagad jau divdesmit trīs gadus, man ir dzirdams bijis tā Kunga vārds, un es esmu runājis uz jums agri un vēlu, bet jūs mani neklausījāt.
4Arī tas Kungs sūtīja vienmēr savus kalpus praviešus pie jums, bet jūs tiem neklausījāt un neatdarījāt savas ausis, lai kļūtu biedināti.
5Tie sacīja: Atgriezieties ikviens no sava ļaunā ceļa un no saviem nelabiem darbiem, tad jūs dzīvosit mūžīgi tai zemē, ko tas Kungs deva jums un jūsu tēviem!
6Neskrieniet pakaļ citiem dieviem, nekalpojiet tiem un nepielūdziet tos; nekaitiniet Mani ar savu roku darinājumiem, lai Man nav jums jāliek piedzīvot nelaime!
7Bet jūs neklausījāt Mani“, —saka tas Kungs, —„un kaitinājāt Mani ar saviem roku veidojumiem sev pašiem par ļaunu.“
8Tādēļ tā noteica tas Kungs: „Par sodu tam, ka jūs neklausījāt maniem vārdiem,
9Es pārcelšu šurpu visas ziemeļu tautas“, —tā saka tas Kungs, —„un sūtīšu ziņu Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, manam kalpam, un pavēlēšu, lai viņš ar visām tām laužas iekšā šai zemē un brūk virsū tās iedzīvotājiem un visām tautām visapkārt, un Es tos visus veltīšu iznīcībai, darīšu par kaunu un apsmieklu priekšmetu un pašu zemi par mūžīgu tuksnesi.
10Un Es izbeigšu viņu vidū visu prieku un līksmību, līgavaiņa gaviles un līgavas priecīgās dziesmas, roku dzirnavu klaboņu un gaismekļu gaismu.
11Visai šai zemei jāpaliek par izkaltušu kailatni un tuksnesi, un visas šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.
12Bet kad šie septiņdesmit gadi būs pagājuši, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa tautu“, —tā saka tas Kungs, —„viņu pārkāpumu dēļ, arī kaldēju zemi un visu apvidu darīšu par mūžīgām tuksnainēm.
13Es likšu piepildīties šai zemē visiem tiem draudiem, ko Es pret to esmu izteicis, visam, kas rakstīts šinī grāmatā, ko Jeremija ir paredzējis un sludinājis par visām tautām.
14Tiešām, arī kaldēji kalpos stiprām tautām un vareniem ķēniņiem. Un Es tiem atmaksāšu pēc nopelna, pēc viņu darbiem.“
15Jo tā man sacīja tas Kungs, Israēla Dievs: „Ņem no manas rokas šo dusmu vīna pilno kausu un dodi no tā dzert visām tautām, pie kurām Es tevi sūtīšu!
16Tām tas jādzeļ:, ka tās streipuļo un negudrumā sāk trakot zobena priekšā, ko Es sūtīšu būt viņu vidū!“
17Tad es ņēmu kausu no tā Kunga rokas un devu to dzert visām tautām, pie kurām tas Kungs mani bija sūtījis:
18Jeruzālemei un citām Jūdas pilsētām, to ķēniņiem un to pārvaldniekiem, lai šīs vietas kļūst par neauglīgu klajumu, par atbaidītāju paraugu, par apsmieklu un lāsta vārdu, kā tas pašlaik ir;
19Arī Ēģiptes ķēniņam—faraonam, viņa kalpiem, viņa augstākiem ierēdņiem un visai viņa tautai,
20Un kopējam tautu maisījumam tur; tad visiem Ucas zemes ķēniņiem, filistiešu zemes ķēniņiem, proti—Aškalonas, Gāzās, Ekronas un atlikušajiem Ašdodā;
21Ēdomam, Moābam un Amona bērniem;
22Visiem Tiras ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem un jūras salu un piekrastes zemju ķēniņiem viņpus jūras;
23Dedanam, Temam, Busam un visiem, kam apcirpti mati ap deniņiem;
24Tad visiem Arabijas ķēniņiem un visiem jauktu tautu ķēniņiem, kuras tuksnesī dzīvo;
25Un visiem Simrijas ķēniņiem un visiem Ēlāmas ķēniņiem un visiem Mēdijas ķēniņiem;
26Un pēc tam vēl visiem ziemeļu ķēniņiem tuvu un tālu, citam aiz cita, vispārīgi visām ķēniņu valstīm virs zemes, cik to ir pasaulē; bet Sešachas (tas ir: Bābeles) ķēniņam būs jādzer pēc viņiem.
27Saki tiem: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dzeriet, kamēr jūs piedzeraties un sākat vemt un pakrītat un nevarat vairs piecelties zobena dēļ, kam Es likšu būt jūsu vidū!
28Bet ja tie liegtos pieņemt kausu no tavas rokas un no tā dzert, tad saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Jums tomēr jādzer!
29Jo redzi, Es iesāku sodīšanu tai pilsētā, kas nosaukta manā vārdā. Un vai tad jūs lai paliktu nesodīti? Jūs nepaliksit bez soda, jo Es vēršu zobenu pret visiem zemes iedzīvotājiem!“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
30„Bet tu pasludini tiem visus šos draudu vārdus un saki: Tas Kungs rūcina no augstumiem, Viņš sauca ar pērkona balsi no sava mājokļa! Viņš paceļ savu balsi pār klajumiem un liek atskanēt gaviļu troksnim, kā to dara vīna spaidu minēji, pār visiem zemes iedzīvotājiem.
31Dārds aiziet līdz pasaules galam, jo tas Kungs tiesājas ar tautām, Viņš sauc pie atbildības visu cilvēci, bezdievjus Viņš nodod zobena varā!“ —tā saka tas Kungs.
32Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, nelaime soļo no tautas uz tautu, nesavaldāma vētra savelkas no zemes galiem!“
33Tā Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti un neaprakti, tie būs kā mēslojums atklātā laukā.
34„Vaimanājiet, tautu gani, brēciet un vārtaities pelnos, jūs ganāmā pulka vedēji un pavadītāji! Jūsu dienas ir piepildītas, ka jums jākļūst nogalinātiem, ka Es jūs satriecu un izklīdinu, ka jūs krītat un saplīstat kā dārgs trauks!“
35Tur nav vairs izbēgšanas iespējas ganiem nedz kādas izvairīšanās iespējas ganāmā pulka vadītājiem.
36Klau! Gani brēc bailēs un ganāma pulka vadītāji vaimanā, jo tas Kungs izposta viņu ganības,
37Un miera pilnās nogāžu pļavas izplosa tā Kunga dusmas!
38Kā lauva Viņš atstājis savu meža biezokni. Viņu zeme ir palikusi par neauglīgu kailatni no postīgā zobena un Viņa kvēlojošām dusmām!
Currently Selected:
JEREMIJAS 25: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
