JEREMIJAS 20
20
1Kad priesteris Pašchurs, īmera dēls, dzirdēja Jeremiju šos vārdus izsakām,
2Tad viņš lika nopērt Jeremiju un ielika to siekstā cietumā, kas bija Benjamiņa vārtos: tie bija augšējie tā Kunga namā.
3Kad otrā rītā Pašchurs izlaida Jeremiju no siekstas, Jeremija sacīja viņam: „Tas Kungs sauks turpmāk tavu vārdu ne Pašchur, bet Magor Misabib.#20.3 tas ir: Sausmas visapkārt
4Jo tā saka tas Kungs: „Redzi, Es tevi darīšu par briesmām tev pašam un visiem taviem draugiem! Tie kritīs no ienaidnieka zobena, tavām acīm to redzot. Visu Jūdu Es nodošu Bābeles ķēniņa rokās, viņš tos aizvedīs gūstā uz Bābeli un tos nokaus ar zobenu.
5Es nodošu ari visu šās pilsētas bagātību, un īpašumu, un visus dārgumus, un visu Jūdas ķēniņu mantu viņu ienaidnieku rokās. Viņi visu to izlaupīs un aizvedīs uz Bābeli.
6Un tu, Pašchur, un visi tava nama iedzīvotāji, jūs kritīsit gūstā, tevi aizvedīs uz Bābeli, tur tu nomirsi, un tur tevi apraks un tāpat ari visus tavus draugus, kam tu sludināji melus!“
7Tu, Kungs, pārliecināji mani, un es ļāvos pārliecināties, Tu mani uzvarēji, Tu biji stiprāks par mani! Bet es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā!
8Kad vien es runāju, man jāizsaucas un jākliedz: „Netaisnība un varmācība! —Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu!
9Bet kad es apņemos: „Es nedomāšu vairs par to un nerunāšu Viņa vārdā“, —tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!
10Es dzirdu daudzus jau čukstam: „Visapkārt briesmas! Uzrādiet viņu iestādēm! Apsūdzēsim viņu!“ Visi mani draugi sagaida no manas puses kādu nepareizu rīcību: „Varbūt viņš ļaujas apmuļķot sevi un mēs varam viņam pieķerties; tad viņš ir mūsu rokās, un mēs varam viņam atriebties!“
11Bet tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens. Tādēļ mani vajātāji kritīs un nepanāks nekā. Tie redzēs sevi galīgi vīlušos esam, jo viņu nodoms neizdevās. Tiem būs mūžīgs negods, kas paliks neaizmirstams!
12Tu, Kungs Cebaot, kas pārbaudi taisno, kas redzi īkstis un sirdis, parādi tiem savu atriebību, jo es Tev pavēlu savu lietu.
13Dziediet tam Kungam, slavējiet to Kungu! Jo Viņš izglāba nabaga cilvēka dzīvību no ļaundaru rokas!
14Nolādēta lai ir tā diena, kad es piedzimu! Tā diena, kad māte mani dzemdēja, lai paliek bez svētības!
15Nolādēts lai ir tas vīrs, kas atnesa manam tēvam vēsti, paziņodams: „Tev piedzima dēls!“ —un viņu ar to iepriecināja.
16Šim vīram lai klājas tā, kā tām pilsētām, ko tas Kungs iznīcināja bez žēlastības. Lai tās rītā agri dzird vai-manas un pusdienas laikā kapa troksni!
17Kāpēc Tu tomēr nenogalināji mani jau mātes miesās! Tā būtu manas mātes klēpis mans kaps, un viņas miesas būtu palikušas mūžam grūtas!
18Kādēļ man bija jānāk no mātes miesām pasaulē, lai redzētu grūtumus un sirdēstus un pavadītu savas mūža dienas ar kaunu?
Currently Selected:
JEREMIJAS 20: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
