JESAJAS 49
49
1Uzklausait mani, jūj-as salas, un ņemiet vērā, tālās tautas! Tas Kungs aicināja mani jau no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš domāja un atcerējās par manu vārdu.
2Un Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani paglabāja savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja mani savā bultu somā
3Un teica: „Tu esi mans kalps, Israēl, kufā Es gribu parādīt savu godību un gribu daudzināts būt.“
4Es savukārt nodomāju: „Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana taisnība ir pie tā Kunga, un mana alga mana Dieva rokā.“
5Tad tas Kungs teica, kas mani no mātes miesām izredzējis par savu kalpu, lai es atgrieztu pie Viņa Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēlu, —es tiešām esmu pagodināts tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums, —
6Un tad Viņš teica: „Tas ir par maz, ka tu esi mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu pagāniem, ka tu būtu manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.“
7Tā saka tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, nicinātai dvēselei, novārtā liktai tautai un apspiedēju kalpam: „Ķēniņi to redzēs un piecelsies, un labieši un valdnieki zemosies tā Kunga dēļ, jo Viņš ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.“
8Tā saka vēl tas Kungs: „Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palī-dzēju svētības dienā; Es tevi pasargāju un padarīju tevi par tautas apvienības iemiesotāju, lai atjaunotu kārtību zemē, lai ikviens saņemtu savu izpostīto mantas tiesu
9Un lai sacītu cietumniekiem: Nāciet laukā! —bet tiem, kas sēd tumsā: Nāciet gaismā! —Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās.
10Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās.
11Visi mani kalni kļūs par ceļiem, un visi mani ceļi būs līdzeni.
12Redzi, vieni nāks no tālienes, otri no ziemeļiem un vakariem un vēl citi no jūras un Sinimas zemes“.
13Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem.
14Bet Ciāna žēlojas: „Tas Kungs mani ir atstājis, tas Kungs mani ir aizmirsis!“
15Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.
16Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mufi ir vienmēr manā priekšā.
17Tavi namdari jau steidzas šurp, bet tavi postītāji un iznīcinātāji dodas projām no tevis.
18Pacel savas acis un raugies visapkārt! Viņi visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! „Tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ saka tas Kungs, —„kā dārgas rotas tu apliksi viņus ap sevi un apjozīsies ar viņiem kā līgava ar jostu.
19Jo tavas drupu vietas, tavi tuksneši un tava izpostītā zeme būs turpmāk taviem iedzīvotājiem par šauru. Tavi postītāji tad jau būs projām.
20Tu dzirdēsi vēl ar pašas ausīm savus tev no tavas vientulības laikiem pāri palikušos bērnus katru par sevi sakām: „Šeit man par šauru, gādā man vietu, ka es varu dzīvot!“
21Tad tu pati savā sirdī sev jautāsi: „Kas man tos dzemdēja, jo es biju bez bērniem, neauglīga, dzīvoju trimdā, atstāta? Kas man tos uzaudzināja? Es taču biju viena palikusi; kur tad šie radušies?“
22Tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es pacelšu savu roku pār pagāniem un uzvilkšu savu karogu tautām! Tad tie atnesīs tavus dēlus uz rokām un tavas meitas uz pleciem.
23Un ķēniņi būs tavu bērnu kopēji un viņu ķēnišķīgās laulātās draudzenes tavu bērnu zīdītājas; tavā priekšā tie metīsies uz sava vaiga pie zemes un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu atzīsi, ka Es, tas Kungs, esmu tas, kupā nevilsies tie, kas paļaujas uz Mani.“
24Vai var atņemt laupījumu stiprajam, jeb vai var aizbēgt no viņa viņa gūstekņi?
25„Tomēr, —jo tā saka tas Kungs: arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt: Es pats cīnīšos ar taviem pretiniekiem, un Es pats izglābšu tavus bērnus.
26Es likšu taviem naidniekiem ēst savu paša miesu un apreibināties pašiem ar savām asinīm. Un visa miesa, visa cilvēce, redzēs, ka Es esmu tas Kungs, Es esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba varenais.“
Currently Selected:
JESAJAS 49: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
