YouVersion Logo
Search Icon

JESAJAS 1

1
1Jesajas, Amoca dēla, nākotnes iztēlojumi par Jūdu un Jeruzālemi, kā tie bija atklājušies viņa gara skatam Jūdas ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā.
2Klausaities, debesis, un ņem labi vērā, zeme, jo tas Kungs runā: „Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
3Vērsis pazīst savu īpašnieku, un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, manai tautai nav par to nekādas izpratnes!“
4Lāsts šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši to Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa noiē sušies!
5Pa kādu vietu jūs vēl vaiāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.
6No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;
7Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscauri un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.
8Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.
9Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.
10Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Sodomas labieši, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta!
11„Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuj-i?“ —saka tas Kungs. „Man ir apnikuši jūsu aunu un baloto teļu dedzināmie upuji, man netīk jēru un āžu asinis.
12Kad jūs nākat rādīties manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt manus pagalmus?
13Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upupu, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gaņ krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!
14Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami!
15Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu ari jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.
16Mazgājieties, šķīstaitiēs, pārtrauciet savus ļaunos darbus manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt!
17Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājie-ties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!“
18„Tad nāciet, turēsim tiesu!“ —saka tas Kungs. „Kaut jūsu grēki ari būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie ari būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.
19Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
20Bet ja jūs pretosities un nepa-klausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo tā Kunga mute to runājusi!“
21Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciān, tā bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas!
22Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni.
23Tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.
24Tādēļ saka tas Visaugstākais, tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: „Es remdēšu savas dusmas savu pretinieku ciešanās un savu atriebību izgāzīšu pār saviem ienaidniekiem!
25Es vērsīšu savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts.
26Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par dievbijīgo pilsētu.“
27Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu.
28Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no tā Kunga atkāpjas, aizies bojā!
29Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kubiem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi!
30Jo jūs būsit kā ozols, kuļra lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens!
31Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!

Currently Selected:

JESAJAS 1: LTV1965

Highlight

Share

Copy

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in