VĒSTULE EBRĒJIEM 9
9
1Bija jau gan arī pirmajai (derībai) dievkalpojumu noteikumi un laicīga svētnīca,
2Jo telts tika uzcelta—priekšējā, kufā bija svečturis un galds un skatāmās maizes; šī tiek saukta par svēto vietu.
3Bet aiz otra priekškara telts, kas tiek saukta par vissvētāko,
4Kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Arona zizlis un derības plāksnes,
5Pāri par to godības cherubi, kas apēnoja salīdzināšanas vāku. Par tiem tagad nav jārunā atsevišķi.
6Bet pastāvot šādai iekārtai, priekšējā teltī vienmēr ieiet priesteri izpildīt dievkalpojumus,
7Bet otrā vienreiz gadā vienīgi augstais priesteris, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sevi pašu un par tautas neapzinātiem grēkiem.
8Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklājies, kamēr pastāv pirmā telts,
9Kas ir tagadējā laikmeta līdzība; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo.
10Bet tie tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam.
11Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, ir caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir ne šai radībai piederīgu,
12Ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu.
13Jo, ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai,
14Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā gara spēkā pats sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.
15Un tādēļ viņš ir jaunās derības starpnieks, lai, pēc tam kad viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu.
16Jo, kur ir novēlējums, tur nepieciešami jāpierāda novēlētāja nāve.
17Jo novēlējumam ir spēks pēc nāves, bet nav spēka, kad novēlētājs vēl dzīvs.
18Tāpēc ari pirmā derība nav bez asinīm iesvētīta.
19Jo, kad Mozus visai tautai bija pateicis visas pavēles saskaņā ar bauslību, viņš ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un sarkanu vilnu un īsopu un apslacīja pašu grāmatu un visu tauta, sacīdams:
20„Šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis.“
21Bet arī telti un visus dievkalpojuma rīkus viņš tāpat apslacīja ar asinīm.
22Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.
23Debesu lietu attēliem jātop šķīstītiem ar to pašu, bet debesu lietām pašām ar labākiem upuriem nekā šīs.
24Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā,
25Nevis lai sevi bieži upurētu, kā priesteris ikgadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm,
26Citādi viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, sevi upurējot.
27Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,
28Tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt, neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas viņu gaida.
Currently Selected:
VĒSTULE EBRĒJIEM 9: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
