PIRMĀ MOZUS 32
32
1Un Lābans pamodās nākamajā rītā, sagatavojās ceļam un, skūpstījis savus bērnus un savas meitas, atgriezās savā dzīves vietā.
2Bet Jēkabs devās savā ceļā. Un Dieva eņģeļi tam parādījās.
3Un tos ieraudīiis, Jēkabs sacīja: „Šī ir Dieva karapulka nometne.“ Un viņš nosauca šo vietu „Mahanajim.“
4Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie sava brāļa Ēzava uz Seīras zemes Ēdoma apgabalu
5Un tiem pavēlēja, sacīdams: „Sakiet tā manam kungam Ezavam: Tā saka tavs kalps Jēkabs: Es esmu kā svešinieks mitis pie Lābana līdz šai dienai.
6Un man ir vērši, ēzeļi, sīklopi, ir kalpi un kalpones, un es sūtu šo vēsti savam kungam, lai atrastu žēlastību tavās acīs.“
7Un sūtņi atgriezās pie Jēkaba, teikdami: „Mēs nogājām pie tava brāļa Ēzava, un tas jau nāk tev pretī, un četri simti vīru ir ar viņu.“
8Un Jēkabs ļoti izbijās, un smagas rūpes nospieda viņa sirdi, un viņš sadalīja ļaudis, kas bija ar viņu, tāpat sīklopus, liellopus un kamieļus divos pulkos,
9Jo viņš domāja: „Ja Ēzavs uzbrūk vienam pulkam un to sakauj, tad otrs atlikušais var mesties bēgt.“
10Un Jēkabs sacīja: „Tu, mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva īzāka Dievs, Tu, ak Kungs, kas esi sacījis man: Atgriezies savā zemē un pie savas cilts, tad Es tev darīšu labu, —
11Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu savam kalpam esi parādījis: ar spieķi rokā es pārcēlos pāri šai Jardānai, un tagad es esmu tapis par divi pulkiem.
12Izglāb mani no mana brāļa rokas, no Ēzava rokas, jo es bīstos viņu, ka tas nenāk un nenokauj mūs, mātes un viņu bērnus.
13Jo Tu esi sacījis: Es darīdams darīšu labu tev un vairošu tavus pēcnācējus kā jūras smiltis, kuru ir tik daudz, ka tās nevar saskaitīt.“
14Un viņš pārnakšņoja tur šo nakti un paņēma no tā, kas bija nācis viņa rokās, dāvanu savam brālim Ēzavam,
15Divi simt kazu, divdesmit āžus, divi simt avju un divdesmit aunus,
16Trīsdesmit zīdītājas kamieļu mātes līdz ar kumeļiem; četrdesmit govis, desmit vēršus, divdesmit ēzeļu mātes un desmit ēzeļu kumeļus.
17Un viņš tos deva savu kalpu rokās, katru ganāmpulku atsevišķi, un sacīja saviem kalpiem: „Ejiet manā priekšā, bet tā, lai paliek atstarpes starp vienu un otru pulku.“
18Un viņš pavēlēja pirmajam un sacīja: „Kad tev nāk pretī mans brālis Ēzavs un prasa tev, sacīdams: Kā vīrs tu esi un, kurp tu eji? Un kam pieder tie, kas tavā priekšā?
19Tad saki: Tavam kalpam Jēkabam tie pieder, tā ir dāvana, ko viņš sūta savam kungam Ēzavam, un arī viņš pats nāk aiz mums.“
20Un viņš pavēlēja tāpat ari otram un trešajam un ari visiem, kas ar ganāmpulkiem nāca aiz viņa, sacīdams: „Tā jums jāsaka Ēzavam, viņu sastopot.
21Un arī tā vēl sakiet: Lūk, tavs kalps Jēkabs mums seko.“ Jo viņš domāja: „Es gribu remdināt viņa dusmas ar šo dāvanu, kas man iet pa priekšu, un tikai pēc tam es gribu pats rādīties viņa vaiga priekšā; varbūt viņš mani saņems draudzīgi.“
22Un tā dāvana devās viņam pa priekšu cciā, bet viņš pats to pašu nakti palika nometnē.
23Un tai pašā nakti viņš piecēlās, paņēma abas savas sievas un abas savas kalpones un savus vienpadsmit dēlus, un cēlās Jabokas upes braslam pāri.
24Tad viņš ņēma tos un pārcēla tos, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.
25Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.
26Kad tas redzēja, ka tas nespēj viņu pieveikt, tas aizkāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.
27Un tas teica: „Atlaid mani, jo rīts sāk aust.“ Bet Jēkabs teica: „Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi.“
28Un tas vaicāja: „Kā tevi sauc?“ Viņš atbildēja: „Jēkabs.“
29Bet tas viņam sacīja: „Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis.“
30Un Jēkabs jautāja un sacīja: „Pasaki jel savu vārdu!“ Bet tas sacīja: „Kādēļ tu man prasi manu vārdu?“ Un Viņs to tur svētīja.
31Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu,#32.31 t.i. Dieva vaigs. jo: „Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību.“
32Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja gaj-ām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ.
33Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd gūžas dzīslu, kas iet pār ciskas locītavu, jo Jēkabam bija skarta gūžas dzīsla.
Currently Selected:
PIRMĀ MOZUS 32: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
