PIRMĀ MOZUS 22
22
1Pēc šiem notikumiem gadījās, ka Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: „Ābrahām!“ Un tas atbildēja: „Te es esmu.“
2Tad Viņš teica: „Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.“
3Un Ābrahāms posās rītā ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu—īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kādu Dievs viņam bija norādījis.
4Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm.
5Un Ābrahāms sacīja saviem puišiem: „Palieciet jūs ar ēzeli šeitan. Bet es ar zēnu gribu iet turpu, un mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums.“
6Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās.
7Tad īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: „Mans tēvs!“ Tas teica: „Te es esmu, mans bērns.“ Tas teica: „Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?“
8Ābrahāms sacīja: „Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls.“ Un abi soļoja viens otram līdzās.
9Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Dievs bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas.
10Un Ābrahams izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu.
11Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam: „Abrahām! Ābrahām!“
12Bet tas teica: „Te es esmu.“ Un viņš sacīja: „Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.“
13Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja tur aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.
14Un Ābrahāms nosauca šo vietu: „Jahve-jire.“#22.14 t.i. Dievs izrauga. Tā vēl šodien mēdz teikt: Uz kalna: „Dievs izredz.“
15Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm
16Un sacīja: „Es esmu zvērējis, saka tas Kungs, ka tāpēc, ka tu šo esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,
17Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis, kas jūras krastmalā.
18Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi bijis paklausīgs manam vārdam.“
19Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms dzīvoja Bēršebā.
20Un pēc šiem notikumiem Ābrahāmam tika pateikts: „Redzi, ari Milka ir dzemdējusi bērnus Nahoram, tavam brālim:
21Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, tā brāli, un Kemuēlu, aramiešu ciltstēvu,
22Ari Kesedu, Chazu, Pildašu, Jidlapu un Betuēlu.“
23Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Visus šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim.
24Un arī viņa blakus sieva, vārdā Reuma, dzemdēja dēlus: Tebachu, Gahamu, Tahasu un Maāchu.
Currently Selected:
PIRMĀ MOZUS 22: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
