OTRA MOZUS 4
4
1Bet Mozus atbildēja, sacīdams: „Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: „Tas Kungs tev nemaz nav parādījies.“
2Un tas Kungs viņam sacīja: „Kas tev rokā?“ Un viņš teica: „Zizlis.“
3Un Viņš tam sacīja: „Nomet to zemē.“ Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās.
4Un tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku un satver to aiz astes!“ Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā.
5„Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs, īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.“
6Un tas Kungs viņam vēl sacīja: „Bāz roku savā azotē!“ Un viņš iebāza savu roku azotē un to izvilka, un lūk, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu.
7Un Viņš sacīja: „Bāz roku atpakaļ savā azotē!“ Un viņš iebāza roku atpakaļ azotē, un kad viņš to izvilka atkal ārā, tad, lūk, tā bija kā viņa pārējā miesa.
8„Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ.
9Un ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kupu tu būsi smēlis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm.“
10Tad Mozus sacīja uz to Kungu: „Ak Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar savu kalpu; bet man ir grūta valoda un neveikla mēle.“
11Bet tas Kungs sacīja viņam: „Kas ir cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? —Vai ne Es, tas Kungs?
12Bet tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms.“
13Bet Mozus sacīja: „Ak Kungs, sūti taču ko sūtīdams!“
14Tad tas Kungs iedegās dusmās pret Mozu un sacīja: „Vai Ievīts Ārons nav tavs brālis? Es zinu, ka tas runā veikli, viņš nāks tev pretī, un, tevi ieraugot, tam prieks būs sirdī.
15Un tu runā uz viņu un liec vārdus viņa mutē, bet Es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un rādīšu jums, kas jums jādara.
16Lai runā viņš tavā vietā uz tautu, viņš lai kļūst tev par muti, bet tu esi viņam Dieva vietā.
17Bet šo zizli ņem savā rokā, ar to tu darīsi zīmes.“
18Un Mozus nogāja atpakaļ pie Jetrus, sava sievas tēva, un sacija tam: „Es gribu doties ceļā un gribu atgriezties pie saviem brāļiem, kas ir Ēģiptē, un redzēt, vai viņi ir vēl dzīvi.“ Un Jetrus sacīja Mozum: „Ej ar mieru!“
19Un tas Kungs sacīja Mozum Midtanā: „Ej atpakaļ uz Ēģipti, jo visi tie vīri ir miruši, kas meklēja tavu dzīvību.“
20Un Mozus paņēma savu sievu un savus dēlus, uzsēdināja tos uz ēzeļa. Tā viņš atgriezās Ēģiptes zemē. Un Mozus paņēma Dieva zizli savā rokā.
21Un tas Kungs sacīja Mozum: „Kad tu būsi atgriezies Ēģiptē, tad visus tos brīnumus, ko Es esmu licis tavā rokā, rādi faraona priekšā; bet Es apcietināšu viņa sirdi, un tas neatlaidīs tautu.
22Saki faraonam: „Tā saka tas Kungs: „Israēls ir mans pirmdzimtais dēls.“
23Un Es tev saku: „Atlaid manu dēlu, lai viņš Man kalpo, bet ja tu liedzies viņu atlaist, redzi, tad Es nonāvēšu tavu pirmdzimto dēlu.“
24Bet ceļā, naktsmītnē, tas Kungs viņu sastapa un gribēja likt viņam mirt.
25Tad Cipora paņēma asu akmeni un apgrieza sava dēla priekšādu, aizkāra viņa kājas un sacīja: „Tu esi man asins līgavainis.“
26Tad Viņš no tā atstājās. No tā cēlies nosaukums „asins līgavainis,“ kādu apgraizot.
27Un tas Kungs sacīja Aronam: „Ej Mozum pretī tuksnesī.“ Un viņš gāja un to sastapa pie Dieva kalna, un viņš to skūpstīja.
28Tad Mozus izstāstīja Aronam visus tā Kunga vārdus, ar kādiem tas viņu bija izsūtījis, un visas tās zīmes, kādas Viņš bija pavēlējis darīt.
29Un Mozus un Arons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajos.
30Un Arons runāja visus tos vārdus, kādus tas Kungs Mozum bija sacījis, un viņš darīja tās zīmes tautas priekšā.
31Un tauta ticēja. Un kad viņi dzirdēja, ka tas Kungs uzlūkojis Israēla bērnus un redzējis viņu bēdas, tad viņi dzīli noliecās Dieva priekšā un to pielūdza.
Currently Selected:
OTRA MOZUS 4: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.