OTRA MOZUS 22
22
1„Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2Bet ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina ar labu, bet ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, ēzelis vai avs, tad divkārt viņam ir jādod pretī.
4Ja kāds liek noganīt tīrumu vai vīna kalnu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna kalna jādod vietā.
5Ja izceļas uguns, un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā viss jāatlīdzina.
6Ja kāds dod uzglabāt savam kaimiņam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti, un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārt jāatdod.
7Bet ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvāka mantas.
8Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: „Šī ir tā“! —ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9Ja kāds savam kaimiņam dod uzglabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu, un tas nobeidzas vai savaino locekli, vai arī tiek aizvests, nevienam to neredzot,
10Tad lai notiek tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka neviens nav savu roku licis pie sava kaimiņa mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11Bet ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai ias pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlidzina.
13Un ja kāds aizņemas ko no sava kaimiņa, un tas tiek sabojāts vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatiīdzina.
14Bet ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzma; un kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15Bet ja kāds meitu pievij, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad tas lai to sev atpērk par sievu.
16Bet ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17Burvi neatstāj dzīvu.
18Katrs, kas jaucas ar lopu, tas lai mirst.
19Kas upurē citiem dieviem un nevis tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20Tev nav jāapspiež nedz jāizmanto svešinieks, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti.
22Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23Tad Es savāsdusmāsiekaisīšuunjūs nokaušu ar zobenu, un tā jūsu sievas kjūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24Ja tu vienam aizdodi naudu, kas ir no manas tautas un kas ir pie tevis nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev peļņu.
25Ja tu ņem ķīlu un paturi sava kaimiņa mēteli, tad, pirms saule norietējusi, dodi to tam atpakaļ,
26Jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa apģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un kad viņš kliegs uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28Upuri no savu augļu pārpilnībasa un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimušo dod Man.
29Tāpat ari rīkojies ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdodi Man.
30Jums būs būt svētiem ļaudīm manā priekša; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.“
Currently Selected:
OTRA MOZUS 22: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
