PIEKTĀ MOZUS 9
9
1„Klausies, Israēl, tu šodien celsies pāri Jardānai, lai uzvarētu tautas, kas lielākas un stiprākas nekā tu, tāpat arī lielas un līdz pat debesīm nocietinātas pilsētas,
2Liela un gapa auguma tautu Ēnaka bērnus,#9.2 t.i. milžu pēctečus. par kuriem tu zini un esi dzirdējis: „Kas gan var pastāvēt Ēnaka bērnu priekšā?“
3Un tu šodien atzīsi, ka tas Kungs, tavs Dievs, ir tas pats, kas iet tavā priekšā kā rijēja uguns: Viņš tos iznīcinās un nospiedīs ceļos tavā priekšā, ka tu varēsi tos izdzīt un steigšus tos iznīcināsi, kā tas Kungs tev to ir sacījis.
4Kad nu tas Kungs, tavs Dievs, tos dzīs ārā tev pa priekšu, tad nedomā pats savā prātā un nesaki: Tas Kungs mani ir atvedis manas taisnības un nopelnu dēļ, lai es šo zemi iemantoju, bet gan tieši šo tautu bezdievības dēļ tas Kungs tās tagad dzen ārā tavu acu priekšā.
5Ne tavas taisnības, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc, lai iemantotu viņu zemi, bet šo tautu bezdievības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tās dzen ārā tevis labā, lai apstiprinātu to vārdu, ko tas Kungs ar zvērestu bija devis taviem tēviem—Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam.
6Tad nu zini, ka tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod par īpašumu šo auglīgo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta.
7Piemini un neaizmirsti, ka tu to Kungu, savu Dievu, esi tuksnesī ļoti sadusmojisj sākot ar dienu, kad tu iznāci no Ēģiptes zemes, līdz kamēr jūs nonācāt šinī vietā, jūs esat bijuši nepaklausīgi un pat pretojušies tam Kungam.
8Jau pie Horeba jūs aizdevāt tam Kungam lielas dusmas, un tas Kungs uz jums apskaitās un gribēja jūs iznīcināt.
9Kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes, tās derības plāksnes, ko tas Kungs ar jums bija noslēdzis, tad es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un es netiku ēdis ne reizes nedz arī dzēris ūdeni.
10Tad tas Kungs man deva abas akmens plāksnes, Dieva pirksta aprakstītas, un uz kupām bija visi tie vārdi, ko tas Kungs ar jums kalnā bija runājis no uguns liesmām tai dienā, kad draudze bija sasaukta.
11Kad nu pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm tas Kungs man deva abas akmens plāksnes, tās derības plāksnes,
12Tad tas Kungs man sacīja: „Celies, kāp steigšus lejā no šīs vietas, jo tava tauta, ko tu esi izvedis no Ēģiptes, ir apgrēkojusies: viņi jo drīzi vien ir atkāpušies no ceļa, ko Es tiem pavēlēju iet, un sev darinājuši lietu elka tēlu.“
13Vēl tas Kungs runāja ar mani, sacīdams: „Es esmu novērojis šo tautu, un, redzi, tā ir nepakļāvīga tauta.
14Laid mani, Es tos iznīcināšu, un viņu vārdu Es izdeldēšu no pasaules, bet tevi Es darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi ir.“
15Tad es pagriezos un nokāpu no kalna, bet kalns dega ugunīs, un abas divas derības plāksnes bija man abās rokās,
16Un es skatījos, un, redzi, jūs bijāt nogrēkojušies pret to Kungu, savu Dievu, jūs bijāt sev darinājuši lietu teļa attēlu, jūs bijāt jo ātri novirzījušies no ceļa, ko tas Kungs bija jums pavēlējis iet.
17Tad es sagrābu abas akmens plāksnes, izlaidu tās no savām rokām, nosviedu zemē un sasitu jūsu acu priekšā.
18Pēc tam es nometos tā Kunga priekšā kā iepriekš—četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, es neēdu maizi un nedzēru ūdeni visu jūsu grēku dēļ, ko jūs bijāt sev uzkrāvuši, darinādami šo ļauno tēlu, tā to Kungu sakaitinādami;
19Jo es baiļojos par dusmām tin bardzību, ko tas Kungs turēja uz jums, gribēdams jūs iznīcināt; bet tas Kungs arī šoreiz mani paklausīja.
20Un tas Kungs ari ļoti dusmojās uz Āronu un gribēja viņu iznīcināt, bet es tai laikā iestājos ar lūgšanām arī par Āronu.
21Bet jūsu grēku darbu, teļa attēlu, ko jūs bijāt izveidojuši, to es sadedzināju ugunī, un es to sadauzīju un samalu, kamēr tas palika par putekļiem; un šos putekļus es iemetu strautā, kas tek no kalna.
22Arī pie Taberas, pie Masas un pie Kārību Kapiem jūs to Kungu bijāt apkaitinājuši;
23Un kad tas Kungs jūs sūtīja prom no Kadeš-Barneas, teikdams: „Dodieties uz augšu un iegūstiet to zemi, ko Es esmu jums devis!“ —arī tad jūs turējāties pretī tā Kunga, sava Dieva, pavēlei, Viņam neuzticējāties un ne-klausījāt Viņa balsij.
24Jūs esat bijuši kurnētāji pret to Kungu, sākot no tās dienas, kopš es jūs pazīstu!
25Kad es nu gulēju tā Kunga priekšā pie zemes, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, kur es biju nometies, tāpēc ka tas Kungs bija sacījis, ka Viņš jūs iznīcināšot,
26Tad es pielūdzu to Kungu un sacīju: „Ak Kungs, mūsu Dievs! Neizdeldē šo savu tautu un savu īpašumu, ko Tu pats ar savu lielo varu esi izglābis un kufu Tu esi ar stipru roku izvedis no Ēģiptes zemes!
27Piemini savus kalpus—Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu, un neuzlūko viņu stūrgalvību nedz arī viņu bezdievību un viņu grēku darbus,
28Lai tā zeme, no kurienes Tu mūs esi izvedis, nesaka: „Tas nebija tā Kunga spēkos, lai tos ievestu tai zemē, ko Viņš pats tiem bija ar vārdiem solījis, un tādēļ ka Viņš tos bija ienīdis, Viņš tos izveda tuksnesī, lai tiem liktu tur mirt!“
29Bet tie taču ir tava tauta un tavs īpašums, ktņu Tu pats esi izvedis ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni.“
Currently Selected:
PIEKTĀ MOZUS 9: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
