APUSTUĻU DARBI 18
18
1Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.
2Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvilu, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Viņš iegāja pie tiem.
3Un, tā kā viņi nodarbojās ar to pašu amatu, viņš pie tiem palika un strādāja: jo tie pēc amata bija telšu taisītāji.
4Viņš katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus.
5Kad Sīļa un Timotejs bija atnākuši no Maķedonijas, Pāvils ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6Bet kad tie pretojās un zaimoja, viņš drēbes izkratījis, tiem sacīja: „Jūsu asinis lai nāk pār jums, es esmu bez vainas; no šī brīža es iešu pie pagāniem.“
7Un, no turienes aizgājis, viņš nonāca kāda dievbijīga vīra namā, kam vārds bija Titijs Justs; viņa nams atradās līdzās sinagogai.
8Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.
9Bet naktī tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: „Nebīsties, bet runā un neciet klusu.
10Jo es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.“
11Viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams Dieva vārdu viņu vidū.
12Kad Gallions bija prokonsuls Achajā, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un veda to tiesas priekšā,
13Sacīdami: „Šis pavedina ļaudis pret bauslību kalpot Dievam.“
14Kad Pāvils gribēja sākt runāt, Gallions jūdiem sacīja: „Jūdi, ja tas būtu kāds netaisns vai ļaunprātīgs darbs, tad es jūs uzklausītu, kā pienākas,
15Bet ja jautājumi attiecas uz jūsu mācību, personām un bauslību, tad lūkojiet jūs paši; es negribu šinīs lietās būt tiesātājs.“
16Un viņš tos dzina prom no soģa krēsla.
17Bet pūlis satvēra sinagogas priekšnieku Sostenu un to pēra soģa krēsla priekšā; un Gallions par to nelikās ne zinis.
18Bet Pāvils palika tur vēl labu laiku un, atvadījies no brāļiem, pārcēlās uz Siriju, un līdz ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenchrejās bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu.
19Viņi nonāca Efezā, un tur, tos atstājis, viņš pats iegāja sinagogā un sludināja jūdiem.
20Kad tie viņu lūdza ilgāk palikt, viņš negribēja,
21Bet atvadījās, sacīdams: „Nākošie svētki man katrā ziņā jāpavada Jeruzālemē, un tad, ja Dievs gribēs, es atkal atgriezīšos pie jums.“ Viņš aizbrauca no Efezas
22Un, nonācis Cezarejā, viņš aizgāja un apsveica draudzi un devās uz Antiochiju.
23Kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas zemi un Friģiju, stiprinādams visus mācekļus.
24Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs, labs rakstu pazinējs.
25Tas bija mācīts tā Kunga ceļā un, degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.
26Viņš sāka sludināt sinagogā. Viņu dzirdējuši, Priskilla un Akvila viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu.
27Kad viņš gribēja iet uz Achaju, brāļi mācekļiem rakstīja un lūdza, lai viņu uzņem; tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi.
28Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
Currently Selected:
APUSTUĻU DARBI 18: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
