OTRA ĶĒNIŅU 8

1Bet Elīsa runāja ar to sievu, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, sacīdams: „Celies tu un ej ar savu namu un apmeties kaut kur svešumā, jo tas Kungs ir uzsūtījis badu, un tas ilgs šinī zemē septiņus gadus.“

2Tad tā sieva cēlās un izpildīja Dieva vīra norādījumus: viņa un viņas nams devās ceļā uz filistiešu zemi un tur dzīvoja svešumā septiņus gadus.

3Kad nu septiņi gadi bija pagājuši, tad sieva atgriezās atpakaļ no filistiešu zemes, un tā lūdza ķēniņa palīdzību un sāka pieprasīt ar sūdzībām savu namu un savu tīrumu.

4Bet ķēniņš sarunājās ar Gehazi, Dieva vīra puisi, sacīdams: „Nosauc man visus slavenos darbus, ko Elīsa ir darī-jis!“

5Kad nu tas patlaban stāstīja ķēniņam, kā tas bija mirušu darījis dzīvu, tad, redzi, pašreiz tā sieva, kuras dēlu viņš bija atdzīvinājis, nāca pie ķēniņa, lai žēlotos sava nama un sava tīruma dēļ. Tad Gehazis sacīja: „Mans kungs un ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, kuram Elīsa atdeva dzīvību!“

6Tad ķēniņš izjautāja šo sievu, un tā viņam to visu izstāstīja. Un ķēniņš deva viņai līdzi kādu no galma ļaudīm, kuram viņš uzdeva: „Liec, lai viņai atdod visu, kas vien viņai pieder, līdz ar visiem ienākumiem no viņas tīruma, sākot ar to dienu, kurā to ir atstājusi, līdz šai dienai!“

7Un Elīsa nonāca Damaskā, kad Damaskas ķēniņš Ben-Hadads bija slims, un viņam tika pateikts: „Dieva vīrs ir šurp atnācis!“

8Tad ķēniņš pavēlēja Hazaēlam: „Ņem dāvanas savās rokās un ej pretī Dieva vīram un izjautā ar viņa starp-niecību to Kungu, jautādams, vai es izveseļošos no šīs slimības.“

9Un Hazaēls gāja viņam pretī un paņēma dāvanas savā rokā, visādus Damaskas dārgumus, veselu nastu četrdesmit kamieļiem. Un kad nu viņš bija nogājis un nostājies viņa priekšā, tad viņš sacīja: „Es esmu Aramas ķēniņa Ben-Hadada dēls; ķēniņš mani ir pie tevis sūtījis, jautādams: „Vai pārdzīvošu šo slimību un kļūšu vesels?“

10Tad Elīsa viņam atbildēja: „Tu tiešām dzīvosi, bet tas Kungs man ir rādījis, ka viņš tikpat droši nomirs.“

11Un Dieva vīrs nostājās viņa priekšā un skatījās uz viņu, to stingri uzlūkodams un novezdams līdz apkaunojumam, un tad viņš apraudājās.

12Kad nu Hazaēls viņam jautāja: „Kādēļ raud mans kungs?“ Viņš at-bildēja: „Tādēļ, ka es zinu, ko tu ļauna darīsi Israēla bērniem; tu nodedzināsi vīnu stipri nocietinātās pilis, un tu nogalināsi ar zobenu viņu jaunos vīrus, un viņu bērnus tu satrieksi, un tu uzšķērdīsi viņu grūtās sievas.“

13Tad Hazaēls atbildēja: „Kas tad īsti ir tavs kalps, vai suns, ka tas tādas varmācības pastrādātu?“ Un Elīsa viņam atbildēja: „Tas Kungs man parādīja tevi kā ķēniņu pār Aramu.“

14Un tad viņš aizgāja projām no Elīsas un nogāja pie sava kunga, un tas viņam jautāja: „Ko tev Elīsa teica?“ Un tas atbildēja: „Viņš man sacīja, ka tu palikšot vesels.“

15Bet nākamajā dienā Hazaēls ņēma gultas segu, iemērca to ūdenī un pārklāja pār viņa seju, ka tas nomira. Un Hazaēls kļuva ķēniņš viņa vietā.

16Un Israēla ķēniņa Jorāma, Ahaba dēla, piektajā valdīšanas gadā un Jošafata valdīšanas laikā pār Jūdu Jorāms, Jošafata dēls, sāka valdīt kā ķēniņš Jūdā.

17Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad tas kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.

18Un viņš staigāja Israēla kēninu ceļus, kā to Ahaba nams allaž bija paradis darīt; Ahaba meita bija viņam par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs.

19Bet tas Kungs negribēja Jūdu pilnīgi iznīcināt sava kalpa Dāvida dēļ, tādēļ ka Viņš bija tam sacījis, ka Tas viņam arvien došot kādu gaišu spīdekli starp viņa dēliem uz laiku laikiem.

20Viņa valdīšanas laikā ēdomieši cēlās pret viņu un atkrita no Jūdas virsvaldības, un tie cēla paši sev ķēniņu.

21Tad Jorāms pārcēlās pāri ar visiem saviem kara ratiem pie Caīras, un toreiz notika, ka viņš piecēlās naktī un kopā ar saviem ratu virsniekiem izsitās cauri ēdomiešiem, kas jau bija viņus ielenkuši, bet vienkāršā kaja tauta izklīda pa savām mājām.

22Tāpēc Ēdoma atkrita no Jūdas virsvaldības līdz šai dienai. Un tanī pašā laikā sacēlās arī Libna un atkrita.

23Bet pārējie Jorāma vārdi, un viss tas, kas būtu stāstāms, ko Jorāms ir darījis, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.

24Kad nu Jorāms apgūlās pie saviem tēviem, tad viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Ahasja kļuva ķēniņš viņa vietā.

25Un Israēla ķēniņa Jorāma, Ahaba dēla, divpadsmitajā valdīšanas gadā Ahasja, Jūdas ķēniņa Jorāma dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā.

26Ahasjam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja vienu gadu Jeruzālemē; un viņa mātes vārds bija Atalja, Israēla ķēniņa Omrija mazmeita.

27Un viņš staigāja Ahaba nama ceļus un darīja to, kas tā Kunga acīs ir Jauns, kā jau Ahaba nams allaž mēdza darīt, jo viņš bija Ahaba namam znots.

28Un viņš ar Jorāmu, Ahaba dēlu, devās karot pret Aramas ķēniņu Hazaēlu un cīnījās pie Ramotas Gileādā, un ara-mieši ievainoja Jorāmu.

29Tad ķēniņš Jorāms griezās atpakaļ, lai liktos dziedināties no saviem ievainojumiem Jezreēlā, jo to bija ievainojuši aramieši pie Ramotas, toreiz, kad tas karoja pret Aramas ķēniņu Hazaēlu. Bet Ahasja, Jorāma dēls, Jūdas ķēniņš, nogāja, lai apraudzītu Jorāmu, Ahaba dēlu, Jezreēlā, kad viņš bija slims.

Currently Selected:

OTRA ĶĒNIŅU 8: LTV1965

Highlight

Copy