Evangelijs pēc Jōņa 2
2
II.
Kōzu svineibas Kanā.
1Trešā dīnā beja Galilejas Kanā kōzas. Tur beja Jezus mōte. 2Ari Jezus ar sovim mōceklim beja īaicynōti kōzōs. 3Kad pītryuka veina, Jezus mōte Jam saceja: Veina navā. 4Bet Jezus jai atbiļdēja: Sīvīt, kas Maņ un tev; Muna stuņde vēļ nav atgōjuse? #2:4 Kas Maņ un tev? Šytys teksts dažaidi teik tulkōts. Jū var saprast nūzeimē: „Nasaryupej par mani“, vai ari „Ļauņ maņ par tū ryupētīs“. 5Tad Jō mōte saceja apkolpōtōjim: Kū Jys jums liks, tū dorit.
6Tur beja sešas akmiņa skrūzes dēļ yudiņa. Jōs beja, pēc jūdu īroduma, dēļ mozgōšonōs pazeimōtas; kotrā leida divi‐trejs spani. 7Jezus tim saceja: Piļdit skrūzes ar yudini. Un jī tōs piļdeja leidz molom. 8Tad Jys tim saceja: Smelit tagad un nesit golda uzraugam. Jī aiznese.
9Golda uzraugs paraudzeja yudiņa, kas beja par veinu padareits, un nazynōja, nu kurīnes tys cēlēs; apkolpōtōji, kas yudini pasmēle, gon zynōja. Tad, pasaucis klōt leigovaini, 10golda uzraugs saceja: Ikvīns cylvāks pyrmū pasnādz lobū veinu, un, kad ir īdzāruši, tad vōjōkū; bet tu lobū veinu uzglobōji leidz šam laikam.
11Tai Jezus izdareja pyrmū breinumu Galilejas Kanā; Jys atklōja sovu gūdu, un Jō mōcekli Jam īticēja.
12Tad Jys pats, Jō mōte, Jō brōli un Jō mōcekli aizgōja uz Kafarnaumu un dažas dīnas tur palyka.
13Tai kai tyvu beja jūdu Leldine, Jezus laidēs īt uz Jeruzalemu.
14Svētneicā Jys atroda vēršu, vušku un bolūžu pōrdevējus un naudas maineitōjus, kas tur beja apsamatuši. 15Tad Jys, pataisejis auklu pōtogu, izdzyna vysus nu svētneicas reizē ar vuškom un vēršim; izsvaideja maineitōju naudu un apgōze jūs goldus. 16Tim, kas pōrdōvōja bolūžus, Jys saceja: Nesit tūs prūjom nu šenītes un nadorit muna Tāva noma par tērga nomu.
17Tad mōcekli īgōdōja, kas ir raksteits: Dedzeiba par tovu nomu mani aprej.
18Bet jūdi atsasauce un Jam saceja: Ar kaidu zeimi mums pīrōdeisi, ka šytū vari dareit? 19Jezus atbiļdēja tim saceidams: Izjaucit šū svētneicu, un Es treju dīnu laikā jū uzceļšu.#2:19 K. Jezus sovas dīviškōs syutnīceibas pīrōdeišonai apsūla pīceļt nu myrūnim sovu mīsu, sovas dīveibas svētneicu, kuru jūdi, mūkūt un krystā pīkaļūt, izjauks. 20Jūdi atbiļdēja: Četrudesmit seši godi šytū nomu cēle, un Tu gribi treju dīnu laikā jū uzceļt? 21Bet Jys runōja par sovas mīsas svētneicu. 22Kad Jys pīsacēle nu myrūnim, tad Jō mōcekli īgōdōja šytū izteicīni un ticēja Rokstim un vōrdim, kurus Jezus beja runōjis.
23Un koleidz Jys ap Leldines svātkim beja Jeruzalemā, daudzejī Jō vōrdam īticēja, jo redzēja breinumus, kaidus Jys dareja. 24Bet Jezus tim nauzaticēja, jo pazyna vysus, 25un par cylvāku Jam nabeja vajadzeiga nikaida līceiba, jo pats zynōja, kas cylvākā slēpās. #2:25 K. Jezum kai Dīvam ir zynomi vysdziļōkī cylvāka sirds nūslāpumi.
Избрани в момента:
Evangelijs pēc Jōņa 2: LGT
Маркирай стих
Споделяне
Копиране
Искате ли вашите акценти да бъдат запазени на всички ваши устройства? Регистрирайте се или влезте
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.