Matayo 12

12
Kūbīnza mangala ha sabato
(Mko 2:23-28; Luk 6:1-5)
1Ī likanza lyenīlo ū Yesu ūbūūka ajile, ūbītīla mu migūnda ya būsīga, nīyo yalī sabato. A bahemba bakwe baalī batuuba, na lūūlū būyūbīnza mangala banuka masha, balya ī mbeke. 2A Bafalisayo aho bababona balīīta gīko, būng'wīla ū Yesu gīkī, “Alibalolage a bahemba bako; balīīta mhayo ūyo gūlī ngilo kwītwa ha sabato!” 3Nanghwe ūshosha alībawīla gīkī, “A bing'we mutaalī ū kūsoma ūmo akīītīla ū Daūdi na a babo walī nabo aho baalī batuuba? 4Ī gīkī akingīla mu numba ya ng'wa Mulungu, ūūkalya migatī ya kūtūūlwa kū būtongi bo ng'wa Mulungu, īyo yalī ngilo ū kwīlya ū wei na a biye, ūlū ītī bagabīji dūhū? 5Nūūlū hangī mutaalī ū kūsoma ūmo shihayīlile ī shilagīlo, ī gīkī ū mu lūshikū lo sabato a bagabīji bakīkenaagūlaga ī sabato ū mu hekalu, alīyo a boi bikala batī na shisembo? 6Alīyo nalīmuwīla ī haha alīho a henaha ntaale kūtinda hekalu. 7Ūlū ni mumanile a makūlū ga mhayo ūyū, gīkī: ‘Ī shigongo shiniyegije kūtinda shitambo;’ ni mutabasolile būbi abo batī na būbi. 8Nguno ū Ng'wana wa Munhū hū Seeba wayo nī sabato.”
Munhū wa nkono gūhaamalalile
(Mko 3:1-6; Luk 6:6-11)
9Aho wīnga ū kwenūko, ūūkingīla ng'wisinagogi lyabo. 10Walīmo na munhū wa nkono gūhaamalalile. Hūna lūūlū īkī baalī batogilwe kūnsola būbi ū Seeba, būmūja gīkī, “Īdūlīkanile ū kūpīja a ha sabato?” 11Nanghwe ūbashokeja ūhaya, “Ū mu bing'we, alīho nani ūyo alī na ngholo īmò, hūna yūgwīla ng'wichongo ha sabato ūyo atībūūcha kwīfunya mo? 12Al'ū munhū atīkīlile kūle ī ngholo? Hū kūhaya īdūlīkanile gete ū kūbeeja yawiza a ha sabato!” 13Hūna ūng'wīla ū munhū ng'wenūyo gīkī, “Gūgoloolage ū nkono gwako.” Nghana ūgūgoloola gūpīla, gūlenganīla nū ng'wichago. 14Būfuma hanze a Bafalisayo, būūkandya kūbeeja long'we ya kūnyagaja!
Ntūmami nsolwa
15Ū Yesu aho wagūdeeba ū gwenūyo wīnga ho a henaho, na banhū bingī būnondeela. Ūūkabapīja pye abo baalī basaatile. 16Kwike wabalemejaga batizūja bakūnkumūchaga. 17Gūbiza gwashikīīla ūyo gūhayiwe na nghangi Isaya gīkī,
18 “Nolagi ū Ntūmami wane ū Nsolwa,
hū ng'wene ū Ntogwa wane, ūyo ngholó yane yīnyegelile;
Nakūntūūlīla Moyo wane,
nanghwe akūlomeela būtūngīlīja kū mahanga.
19 Atalagaagaana nūūlū atalayoganya;
munhū ataliigwa ilaka lyakwe mu mapanda.
20 Nūūlū kadete kalabūkile
atīko kūkamalīja.
Hangī nūūlū kalūtambī
kakūzukīīlaga lyochi atīko kūkajimya,
kūshisha ū būtūngīlīja
abūtūūle mu būpyeni.
21 Hama ū kwisagīlwa kwa mahanga gose
kūkūbiza mu lina lyakwe.”
Yesu na Belizebuli
(Mko 3:20-30; Luk 11:14-23; 12:10)
22Walīho munhū w'isamva, hangī walī mboku na shimuumu, akenhwa ū kūlī Yesu ūpījiwa; ūdūla ū kūyomba nū kūbona. 23Pye a banhū būkumya no, būyiwīla gīkī, “Ū ng'wenūyū akūduuma kūbiza Ng'wana wa ng'wa Daūdi?” 24Alīyo a Bafalisayo aho bigwa, a bene būyūhaya gīkī, “Ū ng'wenūyū atūdūla ū kūgapeeja a masamva ūlū ītī mu būdūla w'itaale lya masamva ī Lībelizebuli!” 25Nanghwe ū Yesu ūgamana a maganiko gabo, ūbawīla gīkī, “Būlī būtemi ūlū būgabanīka hūna wandya kwilwisha boi wenekīlī na wenekīlī, būkwimala. Nūūlū nzengo gose-gose ūlū gwandya kwiyūbūkīla goyi na goyi, gūkūgwa; pyī nūūlū kaya ītūlama! 26Ī gīsī lūūlū, ū Shetani ūlū wandya kūmpeeja Shetani, angū numho ogabanīkile. Hama a henaho būkwīmīīla ginehe lūūlū ū būtemi bokwe? 27Nīyo hangī, ū nene ūlū nakūgapeejaga a masamva mu būdūla bo ng'wa Belizebuli, al'a baana bing'we a bene bakagapeejaga mu būdūla kī? Hūna lūūlū managi gīkī, a benabo hū bakūbiza balamuji bing'we! 28Alīyo ūlū nakūgapeejaga a masamva mu nguzu ja ng'wa Moyo wa ng'wa Mulungu, numho hū kūhaya ū būtemi bo ng'wa Mulungu bong'wizīīlile!
29“Nūūlū, adūgije ginehe munhū ose-ose kwingīla mu numba ya ngosha o nguzu, wandya kwīnja shikolo shakwe bo makaala? Dūhaya akwandya antunge tame ū ng'wenekīlī kaya, h'adūle ū kwīyiboneela ī kaya yenīyo? 30Ūyo atī hamò na nene, alī ng'wilwisha wane; nū yūyo atūkumingaga hamò na nene, akūbbalasanyaga! 31Na lūūlū nalīmuwīla gīkī, a banhū badūgije kūlekejiwa pyī ī shibi, nūūlū būsondagūji. Alīyo ū mhayo gwa kūnsondagūla Moyo Ng'wela, ū gwene gūtī gwa kūlekejiwa na hado yaya! 32Hangī nūūlū munhū ūnghaya kībi ū Ng'wana wa Munhū, adūgije ū kūlekejiwa. Alīyo ūyo ūnghaya kībi Moyo Ng'wela, atīko kūlekejiwa na hado yaya; ībize ng'wikanza īlī, nūūlū īlo līliza!”
Kūgūmana ntī ūmo gūlī
(Luk 6:43-45)
33“Ū ntī ūlū ng'ūgūgoyela gūbeela, na a matwajo gakūbiza gawiza. Ūlū gūlekanījiwa gūbipa, na a matwajo gakūbiza ga sagala-sagala, nguno ū ntī gūkamanīlagwa kū matwajo gago. 34Bing'we būbyīle wa shipīlī, mudūgije ginehe ū kūhaya mihayo mitengeke alīyo a bing'we benekīlī mulī babūbi? Nguno ū nomo gūkayombaga īyo yokalile mu moyo! 35Ū munhū wawiza akafunyaga shawiza ū kwīnga ū mu shawiza īsho ibīkīgije; nū wa malofu nanghwe akafunyaga sha malofu ū kwīnga ū mu sha malofu īsho ibīkīgije. 36Alīyo nalīmuwīla gīkī, ū mu lūshikū lo kūlamulwa, a banhū bakūfunya būsombooji kūlwa būlī mhayo gwa sagala-sagala ūyo bakūgūyombaga. 37Nguno ūkūbalīlwa būtūngīlīja kūlenganīla nī mihayo īyo ūkwīyombaga, nūūlū ūkūbalīlwa nsango kūlenganīla nī mihayo īyo ūkwīyombaga!”
Kūkooba shimanīkījo
(Mko 8:11-12; Luk 11:29-32)
38Hūna balangi balebe ba shilagīlo hamò na Bafalisayo, būnshokeja būng'wīla gīkī, “Nangi, tūtogilwe ūtoolekeje shimanīkījo.” 39Nanghwe ūbashokeja ūhaya, “Shibyalīlwe shabūbi na shitankūgije Mulungu, shikūkoobaga shimanīkījo. Alīyo shitinhwa shimanīkījo, ūlū ītī sha ng'wa Yona dūhū! 40Nguno gīt'ūmo Yona akadīla mu nda ya ndīlo nhaale shikū idatū līīmi na būjikū, nū Ng'wana wa Munhū shing'wigeleelilwe kūdīla mu gatī ya sī shikū idatū, līīmi na būjikū! 41Nīyo ū mu lūshikū lo kūlamulwa, a banhū ba Ninawi bakwīmīīla nasho ī shibyalīlwe īshi bashenheleje kwinhwa nsango; nguno a bene aho bawigwa ū būlomeeji bo ng'wa Yona bakagalūka. Alīyo ī haha ūyo alīho aha ng'wene ntaale kūtinda Yona. 42Ū mu lūshikū lwenūlo nū ntemi nkīma wa sī ya dakama akwīmīīla nasho ī shibyalīlwe īshi ashenheleje kwinhwa nsango; nguno ū ng'wene akafuma kū sī ya kūle, wiza kūlī Solomoni kūdegeleka mihayo yakwe ya masala, alīyo ī haha ūyo alīho aha ng'wene ntaale kūtinda Solomoni.”
Kūshoka kwa moyo nsoso
(Luk 11:24-26)
43“Ali lūūlū, ū moyo nsoso ūlū gwīnga mulī munhū, gūkajaga ūko na ūko gūkūhūhūūlījaga mu matogolo makalamuku gatī na minzī, gūlīkooba ha kwifuulīla. Alīyo ūlū gūgayiwa, 44gūkahayaga gīkī, ‘Ī gete nashoke ū kū numba yane ūmo naafumile!’ Gwakūhayiza, gwīsanga īlī buyīkī; nīyo īpyagūlilwe, na kūgaliilwa chiza. 45Hūna gūja kūsoleleja myoyo yīngī mpungatī, misoso kūgūheeba ū goyi, gwiza nayo; pyī yingīla yikala mo. Ī nghalīlo ya ng'wa munhū ng'wenūyo īkabizaga yabūbi no, kūtinda ūmo walī ī kwandya. H'ūmo īlī nū kū shibyalīlwe ī shabūbi īshi!”
Yesu na bang'wawe
(Mko 3:31-35; Luk 8:19-21)
46Aho ataalī ūbasomboolela a banhū, kūhayimanīla ū nina wīmīīla hanze, hamò na a baana ba ng'wawe ū Yesu; baalī batogilwe kūlūngalūnga nanghwe. 47Munhū ūmò ūng'wīla gīkī, “Ū noko alī hanze wīmīīlaga na a bazunayo; balītogwa kūlūngalūnga nangho.” 48Nanghwe ūnshokeja ūhaya, “Nani ū mayū ū nene? Na a bazuna bane banani?” 49Hūna ūgoloola nkono alīboolecha a bahemba bakwe, kūnū alīhaya gīkī, “Baaba mulībabona aha a bamayū na a bazuna bane. 50Nguno būlī ng'wene ūyo akwītaga īyo Baba wa ng'wigūlū atogilwe, ū ng'wenūyo hū nzuna wane, n'ilūmbū lyane, na mayū.”

المحددات الحالية:

Matayo 12: SNT00

تمييز النص

شارك

نسخ

None

هل تريد حفظ أبرز أعمالك على جميع أجهزتك؟ قم بالتسجيل أو تسجيل الدخول