Caharijas 2:1-13
Caharijas 2:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tad es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un raugi - tur bija četri ragi. Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme? - viņš man atbildēja: tie ir tie ragi, kas izklīdināja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi. Un tad Tas Kungs man rādīja četrus kalējus. Tad es jautāju: ko viņi darīs? Viņš man atbildēja: viņi ir nākuši, lai iebiedētu tos ragus, kas Jūdu tā izklīdināja, ka Jūda vairs neiedrošinās pacelt uz augšu savu galvu, un līdz ar to lai aplauztu ragus tautām, kas savu ragu ir pacēluši pret Jūdu, lai to izklīdinātu. Un, kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, tad redzi, kāds vīrs turēja mērījamo auklu savā rokā. Kad es viņam jautāju: kurp tu ej? - viņš savukārt atbildēja man: lai uzmērītu Jeruzālemi un redzētu, cik garai un platai tai jābūt. Un raugi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā, un kāds cits eņģelis gāja viņam pretī un sacīja viņam: steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzīvos bez kādiem mūriem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā. Un Es pats būšu, saka Tas Kungs, tai visapkārt par ugunīgu mūri, un Es parādīšos tās vidū lielā Savā godībā. Klau, klau! Bēdziet projām, no ziemeļu zemes, saka Tas Kungs, jo Es jūs izkaisīšu visos četros vējos zem debesīm, saka Tas Kungs. Klau, Ciāna, kas tu dzīvo pie Bābeles meitas, steidzies projām! Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam. Jo redzi, Es pacelšu Savu roku pret viņiem, un viņiem būs jākļūst par laupījumu saviem tagadējiem kalpiem; un tad jums kļūs skaidrs, ka mani ir sūtījis Tas Kungs Cebaots.
Caharijas 2:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tad es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un raugi—tur bija četri ragi. Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: „Kāda tiem nozīme?“ —Viņš man atbildēja: „Tie ir tie ragi, kas izklīdināja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.“ Un tad tas Kungs man rādija četrus kalējus. Tad es jautāju: „Ko viņi darīs?“ Viņš man atbildēja: „Viņi ir nākuši, lai iebiedētu tos ragus, kas Jūdu tā izklīdināja, ka Jūda vairs neiedrošinās pacelt uz augšu savu galvu, un līdz ar to lai aplauztu ragus pagāniem, kas savu ragu ir pacēluši pret Jūdu, lai to izklīdinātu.“ Un kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, tad redzi, kāds vīrs turēja mērījamo auklu savā rokā. Kad es viņam jautāju: „Kurp tu eji?“ —Viņš savukārt atbildēja man: „Lai uzmērītu Jeruzālemi un redzētu, cik garai un platai tai jābūt.“ Un raugi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā, un kāds cits eņģelis gāja viņam pretī Un sacīja viņam: „Steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzī-vos bez kādiem mūfiem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā. Un Es pats būšu“, —saka tas Kungs, —„tai visapkārt par ugunīgu mūri, un Es parādīšos tās vidū lielā savā godībā.“ „Klau, klau! Bēdziet projām no ziemeļu zemes!“ —saka tas Kungs, —„jo Es jūs izkaisīšu visos četros vējos zem debesīm“, —saka tas Kungs. „Klau, Ciāna, kas tu dzīvo pie Bābeles meitas, steidzies projām!“ Jo tā saka tas Kungs Cebaots: „Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu pagānu starpā, kas jūs aplaupīja; jo kas jums pieskaras, tas pieskars Viņa acu raugam. Jo redzi, es pacelšu savu roku pret viņiem, un viņiem būs jākļūst par laupījumu saviem tagadējiem kalpiem“; un tad jums kļūs skaidrs, ka mani ir sūtījis tas Kungs Cebaots.
Caharijas 2:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla. Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums. Un redzi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī. Un viņš uz to sacīja: steidzies, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidū. Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū. Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es esmu jūs izkaisījis četros debess vējos, saka Tas Kungs. Ak vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas. Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu. Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis. Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs; Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis. Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi. Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.