Romiešiem 8:18-24
Romiešiem 8:18-24 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
Romiešiem 8:18-24 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadibu. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet nevien viņa, ari mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debessbalvu—garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
Romiešiem 8:18-24 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Jo es domāju, ka šī laika ciešanas neatsver godību, kas mums taps parādīta. Jo radība ilgodamies gaida Dieva dēlu atklāsmi. Jo radība ir padota nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību, Jo arī pati radība taps atsvabināta no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību. Jo mēs zinām, ka visa radība kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim. Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Gara pirmie augļi ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz savām bērnu tiesībām, uz mūsu miesas atpestīšanu. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kāds redz, kā tas to var cerēt?
