Jāņa atklāsmes 1:14-17
Jāņa atklāsmes 1:14-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais.
Jāņa atklāsmes 1:14-17 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metalam, krāsnī kausētam, un viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un kad es redzēju viņu, es nokritu pie viņa kājām kā miris, bet viņš man uzlika savu labo roku, sacīdams: Nebīsties! Es esmu pirmais un pēdējais un dzīvais.
Jāņa atklāsmes 1:14-17 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Viņa galva un mati bija balti, tā kā balta vilna, tā kā sniegs, un Viņa acis bija tā kā uguns liesma; Un Viņa kājas bija varam līdzīgas, itin kā ceplī degošas, un Viņa balss tā kā lielu ūdeņu balss. Un Viņam bija labā rokā septiņas zvaigznes, un no Viņa mutes izgāja ass, abās pusēs griezīgs zobens, un Viņa vaigs spīdēja, kā saule spīd savā spēkā. Un kad es Viņu redzēju, tad es nokritu pie Viņa kājām tā kā miris; un Viņš man uzlika Savu labo roku sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais