Psalmi 88:1-18
Psalmi 88:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziesma. Koraha dēlu dziesma. Dziedātāju vadonim. Ezrahieša Hemana pamācības dziesma. Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu. Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos! Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei. Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka. Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas. Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā. Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec Saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela.) Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā. Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak, Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas: "Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela.) Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā? Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?" Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis. Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp Savu vaigu no manis? Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis. Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost. Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
Psalmi 88:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziesma. Koracha dēlu dziesma, Dziedātāju vadonim. Ezrachieša Hemana pamācības dziesma. Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu. Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos! Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei. Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka. Starp mirušajiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kupus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas. Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā. Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela). Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā. Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas: „Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela). Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā? Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?“ Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis. Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp savu vaigu no manis? Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis. Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost. Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
Psalmi 88:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraha dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm. Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas. Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav. Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti. Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsā un dziļumā. Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela.) Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā. Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi. Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela.) Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā? Vai Tavus brīnumus tumsā atzīs un Tavu taisnību zemē, kur neko vairs nepiemin? Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā. Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu no manis? Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu. Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida. Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās pilnīgi mani apstāj. Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie manā priekšā apslēpjas.