Psalmi 69:1-12
Psalmi 69:1-12 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma. Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību! Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām. Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu. Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina. Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti. Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs! Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns. Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani. Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu. Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
Psalmi 69:1-12 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas: „Līlijas.“ Dāvida dziesma. Palīdzi man, ak Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību! Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, uņ ūdens straume draud mani aizskalot projām. Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu. Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina. Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti. Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak Dievs, ak Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs! Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns. Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani. Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu. Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmu vārdu.
Psalmi 69:1-12 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdzi man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei. Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj. Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu. Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani nepatiesi ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis. Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti. Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs! Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu. Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani. Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu. Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu. Kas vārtos sēž, tie aprunā mani, un es esmu par apsmieklu vīna dzērājiem.