Psalmi 57:1-11
Psalmi 57:1-11 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida "miktam", kad viņš bēga no Saula alā. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, apžēlojies par mani! Jo pie Tevis meklē patvērumu mana dvēsele, un Tavu spārnu ēnā es paglābjos, kamēr nelaime būs garām. Es piesaucu Dievu, Visuaugstāko, stipro Dievu, kas manu lietu izvedīs līdz galam. Viņš sūta no debesīm man palīgu; Viņš stāv man klāt, kad mans naida pilnais vajātājs vēro pret mani savus nievājumus. (Sela.) Dievs sūta no debesīm Savu žēlastību un uzticību. Mana dzīvība norit starp lauvām, es esmu savu naida pārņemto ienaidnieku vidū, starp cilvēkiem, kuru zobi ir šķēpi un bultas un kuru mēle ir ass zobens. Pacelies, Dievs, augstu pāri pār debesīm! Pār visu pasauli lai izplešas Tava godība! Viņi izlikuši tīklu maniem soļiem, mana dvēsele ir nospiesta; viņi izrakuši manā priekšā bedri, un paši tanī iekrituši. (Sela.) Mana sirds ir droša, ak, Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu! Mosties, mana dvēsele, mostieties, arfa un cītara! Es modināšu rīta blāzmu! Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū, jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
Psalmi 57:1-11 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Nepazudini!“ Dāvida „miktam“, kad viņš bēga no Saula alā. Apžēlojies par mani, ak Dievs, apžēlojies par mani! Jo pie Tevis meklē patvērumu mana dvēsele, un Tavu spārnu ēnā es paglābjos, kamēr nelaime būs garām. Es piesaucu Dievu, Visaugstāko, stipro Dievu, kas manu lietu izvedīs līdz galam. Viņš sūta no debesīm man palīgu; Viņš stāv man klāt, kad mans naida pilnais vajātājs vērš pret mani savus nievājumus. (Sela). Dievs sūta no debesim savu žēlastību un uzticību. Mana dzīvība norit starp lauvām, es esmu savu naida pārņemto ienaidnieku vidū, starp cilvēkiem, kuru zobi ir šķēpi un bultas un kuju mēle ir ass zobens. Pacelies, Dievs, augsti pāri par debesīm! Pār visu pasauli lai izplešas Tava godība! Viņi izlikuši tīklu maniem soļiem, mana dvēsele ir nospiesta; viņi izrakuši manā priekšā bedri, un paši tanī iekrituši. (Sela). Mana sirds ir droša, ak Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu! Mosties, mana dvēsele, mostieties, kokle un citara! Es modināšu rīta blāzmu! Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, —es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū, Jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
Psalmi 57:1-11 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “nesamaitā”; kad tas no Saula bēga alā. Apžēlojies par mani, ak Dievs, apžēlojies par mani, jo uz Tevi cerē mana dvēsele, un apakš Tavu spārnu ēnas es gribu cerēt, kamēr nelaime būs pārgājusi. Es piesaukšu Dievu, Visaugstāko, Stipro Dievu, kas par mani visu izdarīs. Viņš sūta no debesīm un palīdz man, un apkauno manu aprijēju. (Sela.) Dievs sūta Savu žēlastību un patiesību. Mana dvēsele ir starp lauvām; es guļu starp cilvēku bērniem kā starp liesmām; viņu zobi ir šķēpi un bultas, un viņu mēle ass zobens. Parādi, Dievs, Savu augstību pār debesīm, un Savu godību pār visu pasauli! Tie izpleš tīklu maniem soļiem, mana dvēsele ir nospiesta; manā priekšā tie bedri rakuši, paši krituši iekšā. (Sela.) Mana sirds ir droša, Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu. Uzmosties, mans gods, uzmostaties, stabules un kokles, es uzmodīšos ar rīta blāzmu. Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tevi slavēšu starp tautām. Jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem. Parādi, Dievs, Savu augstību pār debesīm, Savu godību pār visu pasauli.