Psalmi 22:1-11
Psalmi 22:1-11 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (pēc"Rītausmas stirna"). Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru! Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām. Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts. Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts." Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
Psalmi 22:1-11 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (Pēc: „Rītausmas stirna“). Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru! Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri par Israēla slavas dziesmām. Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts. Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: „Lai nu viņš pārmet to tam Kungam, lai tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo tam jau uz viņu labs prāts.“ Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļau-ties uz Tevi no mātes krūts. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
Psalmi 22:1-11 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: “rīta blāzmas stirna”. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem. Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu. Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām. Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis. Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā. Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts. Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami: Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts. Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm. Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs. Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
