Psalmi 18:1-50
Psalmi 18:1-50 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis Tam Kungam, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku un no Saula rokas. Viņš teica: "Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums. Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs. Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja. Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani. Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa. Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām. Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem. Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis. No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem. Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesīs, Visuaugstākais pacēla Savu balsi, raidīja Savas bultas uz visām pusēm un izkliedēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus. Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak, Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām. Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu. Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu. Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja, jo es turējos Tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā, un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus. Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma. Pēc manas taisnības Tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas. Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns. Šķīstajiem Tu rādies šķīsts Savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies. Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo. Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu, jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras. Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs? Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus, Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā, Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu. Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi. Tu līdzināji ceļu soļiem, ka mani krumšļi neļodzījās. Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis. Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām. Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus. Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju. Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja. Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju. Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu citām tautām; tautas, kuras nepazinu, kalpo man. Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā. Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis. Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs, stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā, kas mani izglāba no nikno ienaidnieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas. Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak, Kungs, un dziedāt par godu Tavam Vārdam, Tev
Psalmi 18:1-50 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziedātāju vadonim. Dāvida, ta Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis tam Kungam, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu vina ienaidnieku un no Saula rokas. Viņš teica: Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums. Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs. Es piesaukšu to Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja. Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani. Savās bailēs es piesaucu to Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa. Viņs pielieca debesis un pats nolaidās zemē, tin tumsa bija zem Viņa kājām. Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem. Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis. No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem. Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesis, Visaugstākais pacēla savu balsi, Raidīja savas bultas uz visām pusēm un izklaidēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus. Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām. Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet tas Kungs kļuva man par atbalstu. Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu. Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja, Jo es turējos tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā, Un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus. Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma. Pēc manas taisnības tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas. Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns. Šķīstsirdīgajiem Tu rādies šķīsts savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies. Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo. Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu, Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūŗus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras. Kur ir vēl tāds Dievs, kā tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs? Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus, Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā, Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu. Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi. Tu līdzināji ceļu sojiem, ka mani krimšli neļodzījās. Es dzinos pakaļ maniem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis. Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām. Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus. Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju. Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca to Kungu, bet Viņš neatbildēja. Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju. Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu pagāniem, —tautas, kuras nepa-zinu, kalpo man. Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā. Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis. Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs, Stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā, Kas mani izglāba no nikno ienaid nieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas. Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak Kungs, un dziedāt par godu Tavam vārdam, Tev,
Psalmi 18:1-50 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums. Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs. Es piesaukšu To Kungu, kas ir slavas cienīgs, tad es tapšu izglābts no saviem ienaidniekiem. Nāves saites ap mani tinās, un bezdievības upes mani izbiedēja. Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs. Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās. Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās. Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām. Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem. Viņš lika tumsu Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsa un biezi padebeši. No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus. Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja. Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas. Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem. Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki ne kā es. Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums. Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani. Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod. Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva. Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis. Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un pasargājos no grēkiem. Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņa acu priekšā. Pie svētiem Tu rādies svēts un pie sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs. Pie šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini). Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo. Jo Tu iededz manu gaismekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsu. Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem. Stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas. Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs? Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus. Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā. Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus. Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina. Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši. Es vajāšu savus ienaidniekus un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis. Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām. Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas. Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu. Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild. Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām. Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos. Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies. Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm. Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs. Stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis; Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem. Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam, Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
