Psalmi 102:1-28
Psalmi 102:1-28 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā. Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā! Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani! Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei. Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi. No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas. Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs. Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta. Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami. Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani. Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle! Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā. Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu. Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu! Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi, lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos, lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu, kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam. Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas. Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!" Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
Psalmi 102:1-28 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām tā Kunga priekšā. Klausi, ak Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nonāk Tavā priekšā! Neapslēp man savu vaigu bēdu laikā, piegriez man savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani! Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei. Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi. No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas. Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs. Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta. Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami. Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani. Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarā, un es kalstu kā zāle! Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi un Tava piemiņa uz radu radiem. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, Jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, Lai taču pagāni bītos tā Kunga vārdu un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, Kad tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā savā spožumā. Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu. Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē to Kungu! Jo Viņš skatās no savas svētnīcas, tas Kungs raugās no debesīm uz zemi, Lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos, Lai ļaudis sludina Ciānā tā Kunga vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu, Kad tautas pulcēsies kopā valstis sanāks kalpot tam Kungam. Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas. Es lūdzos: „Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!“ Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
Psalmi 102:1-28 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis. Neapslēp Savu vaigu no manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz. Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale. Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst. Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās. Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs izpostītās vietās. Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta. Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu. Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām, Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis. Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle. Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis. Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos. Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā. Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu. Lai tas top uzrakstīts nākamai paaudzei, un ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu. Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi, Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus; Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē, Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot. Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas. Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem. Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies; Bet Tu paliec tas pats, un Tavi gadi nebeigsies. Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.