Salamana Pamācības 15:1-33
Salamana Pamācības 15:1-33 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību. Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet, kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs. Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet ģeķa sirds nebūt tāda nav. Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama. Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst. Elle un bezdibeņi stāv atklāti Tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem. Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu. Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu. Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns. Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa. Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās. Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs! Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā. Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi Tā Kunga acīs ir negantība, bet sirdsšķīstie runā uz Viņu laipnīgi. Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos. Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus. Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem. Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.
Salamana Pamācības 15:1-33 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet neprašas mute izverd tukšas pašiedomas pilnu negudrību. Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. — Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs. Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. — Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet vientiesīga muļķa sirds nebūt tāda nav. Bezdievja upuris tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama. Bezdievja ceļš tam Kungam ir negantība, bet kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. — Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa; bet kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst. Elle un bezdibeņi stāv atklāti tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! — Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem. Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu. Labāks ir mazumiņš ar tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu. Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesaprātīgs cilvēks ir savai mātei kauns. — Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa. Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padom-devēju, tur tie piepildās. Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds, —cik tas ir vērtīgs! Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā. Augstprātīgā namu tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi tā Kunga acīs ir negantība, bet šķīstsirdīgie runā uz Viņu laipnīgi. Sīkstulis pats izposta savu namu, bet kas ienīst kukuļus, tas dzīvos. — Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus. Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem. — Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie īstenas atziņas, —un pazemība ved godā.
Salamana Pamācības 15:1-33 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas. Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību. Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus. Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi. Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā. Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts. Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda nav. Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana Viņam labi patīk. Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to Viņš mīl. Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs. Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nestaigās pie gudriem. Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu. Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā. Bēdīga cilvēka dienas ir visas vienlīdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās. Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt. Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu. Dusmīgs vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos. Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno takas ir līdzenas. Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti. Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi. Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas. Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs! Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes robežas. Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta. Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos. Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu. Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu Viņš paklausa. Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus. Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū. Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā. Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
