Marka 2:1-17
Marka 2:1-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja Viņu esam namā. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas, un Viņš tiem sludināja vārdu. Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa. Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: "Mans bērns, tavi grēki tev piedoti." Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs: "Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?" Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam un uz tiem saka: "Kam jūs tā domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk - vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā. Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Viņš saka uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās." Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: "To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši." Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja. Un, garām iedams, Viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un tam saka: "Staigā Man pakaļ!" Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ! Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, ka arī daudz muitnieku un grēcinieku sēdēja pie galda līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem; jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ. Un, kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar grēciniekiem un muitniekiem, tad tie sacīja Viņa mācekļiem: "Vai tad Viņš ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?" Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: "Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt (atgriezties no grēkiem) taisnus, bet grēciniekus."
Marka 2:1-17 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un pēc kādām dienām viņš gāja atkal uz Kapemaumu, un ļaudis dzirdēja viņu esam namā. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem ir ārā priekš durvīm nebija vietas, un viņš tiem sludināja vārdu. Un pie viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa. Un kad tie nevarēja pie viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur viņš bija iekšā, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: „Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.“ Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs: „Ko šis tā runā. Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?“ Un tūdaļ Jēzus savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem saka: „Kam jūs tā domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāki: Vai sacīt uz triekas ķerto: Grēki tev ir piedoti; vai sacīt: Celies, ņem savu gultu un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,“ —viņš saka uz triekas ķerto: „Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.“ Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā kā visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: „To mēs ne mūžam vēl neesam redzējuši.“ Un viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš tos mācīja. Un gaļām iedams, viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas šēžam un tam saka: „Staigā man pakaļ!“ Un tas cēlies staigāja viņam pakaļ! Un notika, tam viņa namā pie galda sēžot, ka arī daudz muitinieku un grēci-nieku sēdēja pie galda līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem; jo to bija daudz, un tie staigāja viņam pakaļ. Un kad rakstu mācītāji un farizēji viņu redzēja ēdam ar grēciniekiem un muitiniekiem, tad tie sacīja viņa mācekļiem: „Vai tad viņš ēd ar muitiniekiem un grēciniekiem?“ Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: „Veseliem ārsta nevajaga, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt [atgriezties no grēkiem] taisnus, bet grēciniekus.“
Marka 2:1-17 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā. Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā durvju priekšā vairs nebija rūmes, un Viņš tiem sludināja vārdu. Un pie Viņa nāca ar vienu paralizēto, ko četri nesa. Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida gultu, uz kuras paralizētais gulēja. Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz paralizēto: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.” Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs: “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.” Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs? Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz paralizēto:) “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.” Un tas tūdaļ cēlās un gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.” Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja. Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man!” Un tas cēlies sekoja Viņam. Un notikās, Tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie Viņam sekoja. Un kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!” Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”