Marka 15:1-41
Marka 15:1-41 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika To aizvest un nodeva Viņu Pilātam. Un Pilāts Viņam jautāja: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam saka: "Tu to saki." Un augstie priesteri Viņu smagi apsūdzēja. Bet Pilāts Viņam atkal vaicāja: "Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie Tevi apsūdz!" Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās. Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. Bet tur bija kāds, vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību. Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts. Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?" Jo viņš zināja, ka augstie priesteri To bija nodevuši aiz skaudības. Bet augstie priesteri sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu. Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: "Ko tad lai daru ar To, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?" Bet tie atkal brēca: "Sit Viņu krustā!" Bet Pilāts tiem sacīja: "Ko tad Viņš ļaunu darījis?" Bet tie vēl vairāk brēca: "Sit Viņu krustā!" Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā. Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir, pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku. Un tie Viņam apvelk purpura apmetni un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika Viņam to galvā un sāka Viņu sveicināt: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!" Un sita Viņam pa galvu ar niedri, un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza. Un, kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka purpura apmetni un Viņam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu aizveda, lai sistu krustā. Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu. Un tie Viņu noveda Golgatā, kas tiek tulkots: pieres vieta. Un Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš to nepieņēma. Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu. Un tā bija trešā stunda, kad Viņu sita krustā. Un bija likts uzraksts Viņa vainas apzīmēšanai: JŪDU ĶĒNIŅŠ. Un līdz ar Viņu sita krustā divi slepkavas, vienu Viņam pa labo, otru pa kreiso roku. Un raksti ir piepildīti, kas saka: "Viņš tika ļaundariem pielīdzināts." Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: "Redzi, Tempļa noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās, palīdzies pats Sev un kāp no krusta zemē." Tāpat arī augstie priesteri ar rakstu mācītājiem Viņu apsmēja un sacīja: "Citus Viņš ir pestījis un Sevi pašu Viņš nevar pestīt. Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam." Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu zaimoja. Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: "Eloī, Eloī, lamā zabahtani?" Tas ir tulkots: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?" Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: "Redzi, Viņš sauc Ēliju." Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri, un deva Viņam dzert, sacīdams: "Pagaidiet, redzēsim, vai Ēlija nāks un Viņu noņems." Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira. Un priekškars Templī pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei. Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams, ka Viņš tādā veidā bija miris, sacīja: "Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls." Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome. Tās, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
Marka 15:1-41 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika to aizvest un nodeva viņu Pilātam. Un Pilāts viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Un viņš atbildēdams tam saka. „Tu to saki.“ Un augstie priesteri viņu smagi apsūdzēja. Bet Pilāts viņam atkal vaicāja: „Vai tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie tevi apsūdz!“ Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās. Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kupu tie prasīja. Bet tur bija kāds vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību. Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts. Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“ Jo viņš zināja, ka augstie priestepi to bija nodevuši aiz skaudības. Bet augstie priestepi sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu. Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: „Ko tad lai daru ar to, ko jūs saucat par jūdu ķēniņu?“ Bet tie atkal brēca: „Sit viņu krustā!“ Bet Pilāts tiem sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie vēl vairāk brēca: „Sit viņu krustā!“ Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā. Bet kapavīri viņu noveda pili, tas ir pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku. Un tie viņam apvelk purpura mēteli un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika viņam to galvā Un sāka viņu sveicināt. „Sveiks, jūdu ķēniņ!“ Un sita viņam pa galvu ar niedri, un viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un viņu pielūdza. Un kad tie viņu bija apsmējuši, tad viņam novilka purpura mēteli un viņam apvilka viņa paša drēbes un viņu aizveda, lai sistu krustā. Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu viņa krustu. Un tie viņu noveda Golgātā, kas ir tulkots: pieres vieta. Un viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma. Un tie viņu sita krustā un izdalīja savā starpā viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kupš dabūtu. Un tā bija trešā stunda, kad viņu sita krustā. Un bija likts uzraksts viņa vainas apzīmēšanai: „Jūdu ķēniņš.“ Un līdz ar viņu sita krustā divi slepkavas, vienu viņam pa labo, otru pa kreiso roku. [Un raksti ir piepildīti, kas saka: „Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.“] Un tie, kas gāja garām, viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, dievnama noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās, Palīdzies pats sev un kāp no krusta zemē.“ Tāpat ari augstie priesteri ar rakstu mācītājiem viņu apsmēja un sacīja: „Citus viņš ir pestījis un sevi pašu viņš nevar pestīt. Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.“ Un ir tie, kas lidz ar viņu bija krustā sisti, viņu zaimoja. Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi lidz devitai stundai. Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lama zabachtam!“ Tas ir tulkots: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?“ Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: „Redzi, viņš sauc Eliju.“ Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un deva viņam dzert, sacīdams: „Pagaidiet, redzēsim vai Ēlija nāks un viņu noņems.“ Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira. Un priekškars dievnamā pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei. Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš tādā veidā bija miris, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.“ Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Zalome. Tās, kad viņš bija Galilejā, viņam bija gājušas pakaļ un viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
Marka 15:1-41 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un tūlīt no rīta sanāca uz sapulci augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa taisīja spriedumu, un tie, sasējuši Jēzu, noveda un nodeva Viņu Pilātam. Un Pilāts Viņam jautāja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēja un uz to sacīja: “Tu to saki.” Un augstie priesteri Viņu gauži apsūdzēja. Bet Pilāts Viņam atkal vaicāja sacīdams: “Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik gauži tie Tevi apsūdz!” Bet Jēzus neatbildēja vairs nenieka, tā ka Pilāts brīnījās. Bet uz svētkiem tas viņiem atlaida vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. Bet tur bija kāds ar vārdu Baraba, gūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījis slepkavību. Un ļaudis augšā sanākuši iesāka prasīt, ka tiem tā darītu, kā vienmēr. Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: “Vai jūs gribat, ka es jums Jūdu ķēniņu atlaižu?” Jo viņš zināja, ka augstie priesteri To no skaudības bija nodevuši. Bet augstie priesteri ļaudīm piekodināja, lai labāk tiem atlaistu Barabu. Bet Pilāts atbildēja un atkal uz tiem sacīja: “Ko tad jūs gribat, lai daru Tam, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?” Bet tie atkal brēca: “Sit Viņu krustā.” Bet Pilāts uz tiem sacīja: “Ko tad Viņš ļaunu darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca: “Sit Viņu krustā.” Bet Pilāts gribēdams ļaudīm izpatikt, tiem atlaida Barabu un nodeva Jēzu, kad Viņu bija šaustījis, ka taptu krustā sists. Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir tiesas namā, un sasauca visu pulku. Un tie Viņam apvilka sarkanu mēteli, un kroni no ērkšķiem nopinuši Viņam lika uz galvu. Un tie iesāka Viņu sveicināt: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” Un sita Viņa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza. Un kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka sarkano mēteli un Viņam apvilka Viņa paša drēbes un Viņu izveda, ka Viņu krustā sistu. Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Kirenes, Aleksandra un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu. Un tie aizveda Viņu uz vietu Golgatā, tas ir tulkots: pieres vieta. Un Viņam deva dzert vīnu, ar mirrēm sajauktu, bet Viņš to neņēma. Un kad To bija krustā situši, tad tie izdalīja Viņa drēbes un meta kauliņus par tām, ko kurš dabūtu. Un tā bija trešā stunda, un Viņu sita krustā. Un tur virsraksts par Viņa vainu bija virsū uzrakstīts: JŪDU ĶĒNIŅŠ. Un līdz ar Viņu sita krustā divas slepkavas, vienu pa labo, otru pa kreiso roku. Un raksti ir piepildīti, kas saka: “Viņš ir līdzināts ļauna darītājiem.” Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja savas galvas un sacīja: “Raugi, kā Tu Dieva namu noplēsi un to uztaisi trijās dienās. Palīdzies pats un kāp no krusta zemē.” Tāpat arīdzan augstie priesteri ar rakstu mācītājiem Viņu apmēdīja un sacīja: “Citus Viņš pestījis, Sevi pašu Viņš nevar pestīt. Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.” Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu apsmēja. Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca saukdams: “Eloi, Eloi, lama zabahtani!” Tas ir tulkots: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis? Un citi no tiem, kas tur klāt stāvēja, kad to dzirdēja, sacīja: “Redzi, Viņš sauc Eliju.” Bet viens tecēja un pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un Viņu dzirdināja sacīdams: “Laidiet, redzēsim, vai Elija nāks un Viņu noņems.” Bet Jēzus stiprā balsī brēcis, dvēseli izlaida. Un priekškars Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei. Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams, ka Viņš tā brēkdams garu bija izlaidis, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.” Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija Jēkaba māsa un Jāzepa māte, un Salome, Kas arīdzan, kad Viņš bija Galilejā, Viņam sekoja un Viņam kalpoja, un daudz citas, kas līdz ar Viņu ieradās Jeruzālemē.