Marka 14:32-72
Marka 14:32-72 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu." Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi." Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja." Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir klāt." Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem. Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait un To novediet drošībā." Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka: "Rabi!" - un Viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma. Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: "It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums esmu sēdējis Templī mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti." Tad visi Viņu atstāja un bēga. Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tie pēc tā tvarstīja. Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji. Un Pēteris no tālienes Viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns. Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. Jo daudzi deva viltus liecības pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas. Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret Viņu, sacīdami: "Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Templi noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts." Bet arī šī viņu liecība nebija vienāda. Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: "Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?" Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja: "Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?" Bet Jēzus sacīja: "Tas Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem." Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: "Kam vēl vajag liecinieku? Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?" Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis. Un citi sāka Viņu apspļaudīt un apsedza Viņa vaigu, un Viņu sita dūrēm, un Viņam sacīja: "Pravieto." Un sulaiņi Viņam sita vaigā. Un, kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: "Tu arī biji ar Jēzu Nacarieti." Bet viņš liedzās, sacīdams: "Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā." Un tas izgāja priekšnamā. Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: "Šis vīrs ir viens no tiem." Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja: "Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis." Un viņš sāka lādēties un dievoties: "Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat." Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: "Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
Marka 14:32-72 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu." Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi." Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja." Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir klāt." Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem. Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait un To novediet drošībā." Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka: "Rabi!" - un Viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma. Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: "It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums esmu sēdējis Templī mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti." Tad visi Viņu atstāja un bēga. Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tie pēc tā tvarstīja. Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji. Un Pēteris no tālienes Viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns. Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. Jo daudzi deva viltus liecības pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas. Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret Viņu, sacīdami: "Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Templi noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts." Bet arī šī viņu liecība nebija vienāda. Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: "Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?" Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja: "Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?" Bet Jēzus sacīja: "Tas Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem." Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: "Kam vēl vajag liecinieku? Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?" Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis. Un citi sāka Viņu apspļaudīt un apsedza Viņa vaigu, un Viņu sita dūrēm, un Viņam sacīja: "Pravieto." Un sulaiņi Viņam sita vaigā. Un, kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: "Tu arī biji ar Jēzu Nacarieti." Bet viņš liedzās, sacīdams: "Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā." Un tas izgāja priekšnamā. Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: "Šis vīrs ir viens no tiem." Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja: "Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis." Un viņš sāka lādēties un dievoties: "Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat." Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: "Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
Marka 14:32-72 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tie nāca uz kādu vietu, kujrai vārds Getzemane, un viņš saviem mācekļiem saka: „Palieciet šeitan, kamēr es Dievu lūgšu.“ Un viņš paņēma līdz Pēteri, Jē-kabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt Un tiem saka: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeitan un esiet nomodā.“ Un nedaudz pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda viņam aizietu gājām. Un viņš sacīja: „Aba-Tēvs! Tu spēji visu. Ņem šo kausu no manis! Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.“ Un viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.“ Un viņš atkal nogājis Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko viņam atbildēt. Un viņš nāk trešo reizi un tiem saka: „Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, eima; redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.“ Un tūdaļ, viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītāiiem un vecajiem. Bet tas, kas viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: „Ko es skūpstīšu, tas viņš ir, to gūstait un to novediet drošībā.“ Un tas nāca un tūdaļ viņam piegājis saka: „Rabi!“ un viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie viņa un to saņēma. Bet viens no tiem, kas pie viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: „It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši mani gūstīt. Ikdienas es pie jums esmu sēdējis Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.“ Tad visi viņu atstāja un bēga. Un kāds jauneklis viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tic pēc tā tvarstīja. Bet audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji. Un Pēteris no tālienes viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns. Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, un neatrada. Jo daudzi deva viltus liecības pret viņu, un viņu liecības nebija vienādas. Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret viņu, sacīdami: „Mēs esam dzirdējuši, ka viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Dieva namu noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts.“ Bet ari šī viņu liecība nebija vienāda. Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: „Vai tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret tevi liecina?“ Bet viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris viņam jautāja un sacīja: „Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?“ Bet Jēzus sacīja: „Tas es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.“ Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: „Kam vēl vajaga liecinieku? Jūs viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?“ Bet tic visi viņu notiesāja, ka viņš nāvi esot pelnījis. Un citi sāka viņu apspļaudīt un apsedza viņa vaigu un viņu sita dūrēm un uz viņu sacīja: „Uzmini mūs, pra-vietis būdams.“ Un sulaiņi viņam sita vaigā. Un kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm Un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: „Tu arī biji ar Jēzu Nacaricti.“ Bet viņš liedzās, sacīdams: „Es viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā.“ Un tas izgāja priekšnamā. Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja. „Šis virs ir viens no tiem.“ Bet viņš atkal liedzās. Un par mazu brīdi tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja. „Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis.“ Un viņš sāka nolādēties un die-voties: „Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat.“ Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: „Pirms gailis divi reizes dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“ Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
Marka 14:32-72 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un tie nāca uz vienu muižu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Apsēžaties šeit, kamēr Es Dievu lūgšu.” Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt, Un uz tiem sacīja: “Mana dvēsele ir ļoti noskumusi līdz nāvei. Paliekat šeitan un esiet nomodā.” Un maķenīt pagājis Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: “Abba, Tēvs, Tu spēji visas lietas! Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi.” Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Sīmani, vai tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā? Esat nomodā un lūdzat Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Un Viņš atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams šos pašus vārdus. Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. Un Viņš nāca trešo reizi un uz tiem sacīja: “Guliet nu vēl un dusiet! Pietiek, tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.” Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem. Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Viņš, To gūstat un To droši vediet prom.” Un tas nāca un tūdaļ Viņam piegājis sacīja: “Rabbi, Rabbi!” un Viņu skūpstīja. Un tie rokas pielika pie Viņa un To saņēma. Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tā kā uz kādu slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis, Dieva namā mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.” Un visi Viņa mācekļi Viņu atstāja un bēga. Un viens jauneklis Viņam sekoja, tas bija ar audekli apsedzies uz kailām miesām, un jaunekļi pēc tā tvarstīja. Bet, audekli pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji. Un Pēteris no tālienes sekoja Viņam augstā priestera pagalmā, un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns. Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, ka tie Viņu nonāvētu, un neatrada. Jo daudzi deva viltīgu liecību pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas. Un citi cēlušies deva viltīgu liecību pret Viņu, sacīdami: “Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: “Es gribu šo rokām taisīto Dieva namu noplēst un trijās dienās citu, ne rokām taisītu, uzcelt.”” Un arī šī viņu liecība nebija vienāda. Un augstais priesteris cēlās viņu vidū, jautāja Jēzum un sacīja: “Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?” Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nenieka. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un uz Viņu sacīja: “Vai Tu esi Kristus, Vissvētākā Dēls?” Bet Jēzus sacīja: “Es tas esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un sacīja: “Kam vēl vajag liecinieku? Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?” Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis. Un citi iesāka Viņu apspļaudīt un apsegt Viņa vaigu un Viņu sist dūrēm un uz Viņu sacīt: “Uzmini mūs, pravietis būdams.” Un sulaiņi Viņam sita vaigā. Un kad Pēteris priekšnamā bija, tad viena no augstā priestera kalponēm nāca, Un redzēja, ka Pēteris sildījās, un to uzlūkoja un sacīja: “Tu arīdzan biji pie Jēzus no Nacaretes.” Bet viņš liedzās, sacīdams: “Es Viņu nepazīstu, nedz zinu, ko tu runā.” Un tas izgāja no priekšnama. Un gailis dziedāja. Un kalpone viņu atkal redzēja un iesāka sacīt uz tiem, kas klāt stāvēja: “Šis ir viens no tiem.” Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi Galilejs, un tava valoda tiem ir līdzīga.” Un viņš sāka lādēt un zvērēt: “Es nepazīstu To Cilvēku, par ko jūs runājiet.” Un gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris pieminēja vārdu, ko Jēzus uz to bija sacījis: “Pirms nekā gailis divreiz dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.” Un viņš iesāka raudāt.