Marka 14:10-52
Marka 14:10-52 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem Viņu nodotu. Un tie, to dzirdējuši, priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu nodotu izdevīgā brīdī. Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashā jēru, Viņa mācekļi Viņam saka: "Kur Tu gribi, lai mēs noejam un visu sagatavojam, ka Tu vari ēst Pashā jēru?" Un Viņš sūtīja divi no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: "Noejiet pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. Un, kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir Man tā vieta, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? - Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu." Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu. Un, kad vakars metās, Viņš nāca ar tiem divpadsmit. Un, tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos." Un tie sāka skumt, un cits pēc cita Viņam sacīja: "Taču ne es?" Bet Viņš tiem sacīja: "Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis." Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: "Ņemiet, tā ir Mana miesa." Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: "Šīs ir Manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas. Patiesi Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā." Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu, un Jēzus tiem saka: "Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. Bet, kad Es celšos augšām, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju." Bet Pēteris Viņam sacīja: "Un, ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne." Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi." Bet tas runāja vēl daudz vairāk: "Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu." Un tāpat arī visi sacīja. Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu." Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi." Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja." Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir klāt." Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem. Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait un To novediet drošībā." Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka: "Rabi!" - un Viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma. Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: "It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums esmu sēdējis Templī mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti." Tad visi Viņu atstāja un bēga. Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tie pēc tā tvarstīja. Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.
Marka 14:10-52 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem viņu nodotu. Un tie, to dzirdējuši, priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas viņu nodotu izdevīgā brīdī. Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Lieldienas jēru, viņa; mācekļi viņam saka: „Kur tu gribi, lai mēs noeimam un visu sagatavojam, ka tu vari ēst Lieldienas jēru?“ Un viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un tiem sacīja: „Noeita pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. Un kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir man tā vieta, kur ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru? Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu.“ Un viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēra mie-lastu. Un kad vakars metās, viņš nāca ar tiem divpadsmitiem. Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: „Patiesi es jums saku: Viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.“ Un tie sāka skumt, un cits pēc cita uz viņu sacīja. „Taču ne es?“ Bet viņš tiem sacīja: „Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani mērc bļodā. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāki, ka tas nemaz nebūtu dzimis.“ Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: „Ņemiet, tā ir mana miesa.“ Un viņš ņēma kausu, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un viņš tiem sacīja: „Šīs ir manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas. Patiesi es jums saku, ka es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to no jauna dzeršu Dieva valstība.“ Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu, Un Jēzus tiem saka: „Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. Bet kad es celšos augšām, tad es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.“ Bet Pēteris tam sacīja: „Un ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne.“ Un Jēzus tam sacīja: „Patiesi es tev saku: Šodien, šinī nakti, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt aizliegsi.“ Bet tas runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar tevi jāmirst, taču es tevi nekad neaizliegšu.“ Un tāpat arī visi sacīja. Un tie nāca uz kādu vietu, kujrai vārds Getzemane, un viņš saviem mācekļiem saka: „Palieciet šeitan, kamēr es Dievu lūgšu.“ Un viņš paņēma līdz Pēteri, Jē-kabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt Un tiem saka: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeitan un esiet nomodā.“ Un nedaudz pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda viņam aizietu gājām. Un viņš sacīja: „Aba-Tēvs! Tu spēji visu. Ņem šo kausu no manis! Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.“ Un viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.“ Un viņš atkal nogājis Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko viņam atbildēt. Un viņš nāk trešo reizi un tiem saka: „Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, eima; redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.“ Un tūdaļ, viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītāiiem un vecajiem. Bet tas, kas viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: „Ko es skūpstīšu, tas viņš ir, to gūstait un to novediet drošībā.“ Un tas nāca un tūdaļ viņam piegājis saka: „Rabi!“ un viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie viņa un to saņēma. Bet viens no tiem, kas pie viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: „It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši mani gūstīt. Ikdienas es pie jums esmu sēdējis Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.“ Tad visi viņu atstāja un bēga. Un kāds jauneklis viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tic pēc tā tvarstīja. Bet audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.
Marka 14:10-52 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Jūdas Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstiem priesteriem, ka Viņu tiem nodotu. Un tie to dzirdējuši priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu izdevīgā laikā nodotu. Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad Pashā jēru nokāva, Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs noejam un sataisām, ka Tu Pashā jēru vari ēst?” Un Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem un uz tiem sacīja: “Noejat uz pilsētu. Un jūs sastaps viens cilvēks, ūdens krūzi nesdams. Seko tam. Un kur viņš ieiet, tur teiciet saimniekam: Mācītājs saka: kur ir vieta Man, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu gatavu istabu. Turpat sataisiet to mums.” Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis: un sataisīja Pashā jēru. Un kad vakars metās, tad Viņš nāca ar tiem divpadsmit. Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos.” Un tie iesāka noskumt un cits pēc cita uz Viņu sacīt: “Vai es tas esmu?” Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet bēdas tam cilvēkam, caur ko Cilvēka Dēls top nodots. Šim cilvēkam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis.” Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un Viņš uz tiem sacīja: “Šīs ir Manas asinis, jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas. Patiesi, Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.” Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūs visi šinī naktī apgrēcināsities pie Manis, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. Bet kad Es augšāmcelšos, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.” Bet Pēteris uz To sacīja: “Un ja visi pie Tevis apgrēcinātos, tomēr es ne.” Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.” Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt!” Un tāpat arī visi sacīja. Un tie nāca uz vienu muižu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Apsēžaties šeit, kamēr Es Dievu lūgšu.” Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt, Un uz tiem sacīja: “Mana dvēsele ir ļoti noskumusi līdz nāvei. Paliekat šeitan un esiet nomodā.” Un maķenīt pagājis Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: “Abba, Tēvs, Tu spēji visas lietas! Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi.” Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Sīmani, vai tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā? Esat nomodā un lūdzat Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Un Viņš atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams šos pašus vārdus. Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. Un Viņš nāca trešo reizi un uz tiem sacīja: “Guliet nu vēl un dusiet! Pietiek, tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.” Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem. Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Viņš, To gūstat un To droši vediet prom.” Un tas nāca un tūdaļ Viņam piegājis sacīja: “Rabbi, Rabbi!” un Viņu skūpstīja. Un tie rokas pielika pie Viņa un To saņēma. Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tā kā uz kādu slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis, Dieva namā mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.” Un visi Viņa mācekļi Viņu atstāja un bēga. Un viens jauneklis Viņam sekoja, tas bija ar audekli apsedzies uz kailām miesām, un jaunekļi pēc tā tvarstīja. Bet, audekli pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.