Marka 1:23-45
Marka 1:23-45 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca, sacīdams: "Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais." Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: "Paliec klusu un izej no tā." Un, to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja. Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa." Un tūdaļ Viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi. Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja. Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja. Un, kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus. Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. Un Viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un Viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina. Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, Viņam steidzās pakaļ, un, Viņu atraduši, tie Viņam saka: "Visi Tevi meklē." Un Viņš tiem saka: "Noejam citur tuvējos miestos, ka Es tur arī sludinu; jo tāpēc Es esmu nācis." Un Viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus. Un kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: "Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt." Un Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: "Es gribu, topi šķīsts." Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts. Un Viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina, un uz to sacīja: "Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību." Bet tas izgājis iesāka daudz runāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.
Marka 1:23-45 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca, Sacīdams: „Kas mums ar tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai tu esi nācis mūs nomaitāt? Es tevi pazīstu, kas tu esi, Dieva svētais.“ Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: „Palieci klusu un izej no tā.“ Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja. Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: „Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņam paklausa.“ Un tūdaļ viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi. Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie viņam tūdaļ par to sacīja. Un piegājis, viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja. Un kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus. Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. Un viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažadām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie viņu pazina. Un no rīta gaiļos cēlies, viņš izgaja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, viņam steidzās pakaļ, Un viņu atraduši, tie uz viņu saka. „Visi tevi meklē.“ Un viņš tiem saka: „Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu; jo tāpēc es esmu nācis.“ Un viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus. Un kāds spitālīgs nāk pie viņa, viņu lūgdams un, viņa priekšā ceļos mezdamies, uz viņu saka: „Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“ Un viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizkāra un uz to saka: „Es gribu, topi šķīsts.“ Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts. Un viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina, Un uz to sacīja: „Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.“ Bet tas izgājis iesāka daudz ru nāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie viņa.
Marka 1:23-45 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca Sacīdams: “Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Mēs Tevi pazīstam, kas Tu esi, Dieva Svētais.” Un Jēzus viņu apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja. Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā apjautājās sacīdami: “Kas tas ir? Kāda ir šī jaunā mācība? Jo Viņš ar varu pat nešķīstiem gariem pavēl, un tie Viņam paklausa.” Un tūdaļ Viņa slava izgāja visapkārt pa Galilejas tiesu. Un no sinagogas izgājuši, tie tūdaļ nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni. Un Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja. Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja. Un kad vakars metās, un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un velna apsēstus. Un visa pilsēta durvju priekšā bija sapulcējusies. Un Viņš dziedināja daudz neveselus no dažādām slimībām un izdzina daudz velnus, un Viņš velniem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina. Un no rīta gaiļos Viņš cēlās un izgāja; un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie Viņa bija, meklēja Viņu. Un Viņu atraduši, tie uz Viņu sacīja: “Visi Tevi meklē.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Noejam tuvējos miestos, ka Es tur arīdzan sludināju, jo tāpēc Es esmu izgājis.” Un Viņš sludināja viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina velnus. Un viens spitālīgs nāca pie Viņa, Viņu lūgdams un Viņa priekšā ceļos mezdamies un uz Viņu sacīdams: “Ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.” Un Jēzus sirdī aizkustināts roku izstiepa, to aizskāra un uz to sacīja: “Es gribu, topi šķīsts.” Un Viņam runājot tūlīt spitālība no tā nogāja, un tas palika šķīsts. Un Viņš to stingri brīdināja un to tūlīt aizsūtīja prom, Un uz to sacīja: “Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un nones par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.” Bet tas izgājis iesāka daudz pasludināt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus ļaudīm redzot vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.