Mateja 9:18-26
Mateja 9:18-26 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva." Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli, jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela." Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis, Viņš tiem uzsauca: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie Viņu izsmēja. Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. Un šī slava izpaudās pa visu zemi.
Mateja 9:18-26 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec tu viņai savu roku, tad tā taps dzīva.“ Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar saviem mācekļiem. Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizkāra viņa drēbju vīli, Jo tā sacīja pati pie sevis: „Kaut tik vien viņa drēbes varētu aizkart, tad es taptu vesela.“ Tad Jēzus, atgriezies un to ieraudzījis, sacīja: „Ņemies drošu sirdi, mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.“ Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni, Viņš tiem uzsauca: „Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet gul.“ Un tie viņu izsmēja. Bet kad ļaužu pulku izdzina ārā, viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. Un šī slava izpaudās pa visu zemi.
Mateja 9:18-26 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.” Un Jēzus piecēlies sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli. Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.” Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un sieva palika vesela tanī pašā stundā.) Kad nu Jēzus ienāca virsnieka namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni, Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās. Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšā. Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.